Ebreju valodā visbiežāk lietotais termins ar nozīmi “vārds” ir – דָּבָר. Šis ebreju vārds nozīmē arī “lieta”, “notikums”, “kāds jautājums”. Tas liecina, ka ebreji vārdu... Lasīt tālāk
e-refleksijas
Komentējot Vēstuli romiešiem, Luters ievadā saka: “Iesākumā mums.. ir jāsaprot, kā Sv. Pāvils izprata vārdus bauslība, grēks, žēlastība, ticība, taisnība, miesa, gars un citus. Citādi... Lasīt tālāk
Jesajas grāmatas [9:1-6] vēsts tiek lasīta Kristus dzimšanas dienā, tādēļ ka pravietis Jesaja šeit saka: “Mums ir piedzimis Bērns,” un tas, bez šaubām, ir teikts... Lasīt tālāk
Ir grūti pieņemt to, ka cilvēks šajā pasaulē piedzimst kā paverdzināts un samaitāts grēcinieks. Pavisam dabiski ir iedomāties, ka cilvēks dzīvo kādā garīgi neitrālā teritorijā... Lasīt tālāk
Cilvēki dažkārt jautā: “Kas es esmu?”, “No kurienes es nāku?”. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mums jāatbild uz kādu citu jautājumu, kas ir daudzkārt lielāks... Lasīt tālāk
Izšķirošā cīņa sākās Ģetzemanes dārzā, un tā bija tik smaga, ka spēcīgajam Varonim lūgšanā un skumjās izspieda asins sviedrus kā tādam bezspēcīgam grēciniekam. Šī cīņa... Lasīt tālāk
Jeruzalemes Kirils 16. katehēzē sacījis: “Mums patiesi vajadzīga Svētā Gara žēlastība, lai pareizi runātu par Svēto Garu.“... Lasīt tālāk
Senajā pasaulē jēdzienam “vārds” piemita citāda izpratne, nekā mūsdienās. Un jau iepriekš jāsaka, ka tā bija dziļāka un pareizāka izpratne.... Lasīt tālāk
Glābjošā ticība ir ticība Jēzum. Taču mums jāpiebilst vēl kas svarīgs: glābjošā ticība ir ticība vienīgi Jēzum.... Lasīt tālāk
Tas Kungs “uzkrāva visus mūsu grēkus viņam” (Jes.53:6). Mūsu dēļ Viņš tika padarīts par grēku (2.Kor.5:21). Kādi vārdi! Oriģināltekstā patiešām sacīts “darījis par grēku”, nevis... Lasīt tālāk