Dievs ienīst lepnos

Dievs ienīst lepnos (Ps.119:21), kam pietiek pašiem ar sevi, kas nejautā ne pēc cilvēciskās ne dievišķās taisnības, kam žēlsirdība neko nenozīmē, Dieva Vārda un ticīgo ļaužu nicinātājus.

Lepnums Dieva priekšā ir visas nepaklausības, vardarbības un vieglprātības sakne. Lepnums rada dumpi, nemieru un visu sagrauj.

Taču pāri visam lepnumam izskan šausmīgs apdraudējums, ko lepnie gan neaptver, bet ticīgie atzīst: Evaņģēlijs.

“Dievs stāv pretī augstprātīgajiem, bet pazemīgajiem dāvā žēlastību” (1.Pēt.5:5) Tas, ka Dievs ir ar vājajiem un pazemīgajiem, savā vārdā – Jēzus Kristus krustā, tas ir Dieva drauds lepnajiem…

Dieva Vārda pasludinājums ir vienīgais nopietnais apdraudējums cilvēcei, kas kļuvusi lepna. Bet kopā ar savu Vārdu Dievs ir devis arī zīmes, kas apliecina Viņa spēku.

Vēstures gaitā Dieva brīdinājums jau šad tad ir īstenojies, un draudze brīnoties un šausminoties jau šajā laikā skata, ka lepnie krīt un nogrimst. Bet tā tiek pasargāta no farizejiskās drošības, jo tai jāatzīst, ka līdz ar lepnajiem var zust arī nevainīgie, un tā redzamās Dieva tiesas arī ticīgajiem paliek apslēptas un tumšas.