Dieva svēto vidū nav neviena nevainojama

Kad esam aplūkojuši un sapratuši būtiskāko atšķirību, kāda ir cilvēkiem zem Bauslības un cilvēkiem zem žēlastības, mums jāsaprot arī tas, kādēļ brīvība no Bauslības ir tik ļoti nozīmīga. Bez patiesās brīvības no Bauslības neviena miesa nevar tapt attaisnota un palikt žēlastībā Dieva priekšā un neviena modra dvēsele nevar saglabāt ticības paļāvību.

Iemesls un pamatojums ir pavisam vienkāršs – mūsu daba līdz ar grēkākrišanu ir tik ļoti samaitāta, grēka un čūskas indes saindēta, ka virs zemes nav neviena pilnīgi svēta cilvēka, kas būtu nevainīgs Tā Kunga svētās Bauslības priekšā.

Savā garīgumā snaudošiem un sapņojošiem tā šķiet smaga un nepatīkama valoda, turpretī ticīgām un apskaidrotām dvēselēm nākas tik dziļi un rūgti sajust savu grēcīgumu, ka pat ar visu Evaņģēlija atziņu tās bieži ir gatavas krist izmisumā, pagurt un paklupt. Tāpēc mūs izglābj vai nu tīra Dieva žēlastība, kas nekad vairs mums nepieskaita Savas prasības un mūsu grēkus, vai arī mēs esam mūžīgi pazuduši, jo visa mūsu dzīve ir neskaitāmu grēku pilna.

Kristieša gars savu samaitātību izjutīs tieši tādā mērā, cik tas kļuvis labprātīgs, svēts un modrs. Grēkatziņas mērs ir atkarīgs no tā, cik tuvs un svarīgs cilvēka sirdij ir kļuvis Dievs. Ja vien cilvēks patiesi ir nostājies svētā un patiesā Dieva priekšā, tad viņu neizbēgami vajās spēcīga grēkatziņa, kā to skaidri apliecina visu svēto priekšzīme.

Kā būtu ar mums un kā mums klātos, ja Dievs mūs tiesātu pēc Savas Bauslības? Vai svētajiem nav jālūdz: “Kungs, neej ar mums tiesā, jo Tavā priekšā nav neviena taisna!”? Svētie Raksti liecina, ka Viņa svēto vidū nav neviena nevainojama.

“Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs? Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu!” (Īj.15:14, 16)

Vēl Svētie Raksti saka: “..nav neviena taisna, it neviena. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena” (Rom.3:10–12). Ikvienam svētajam ik dienu ir nepieciešama grēku piedošana. Jā, kā mums klātos, ja mūs tiesātu pēc Bauslības!

Tas ir ļoti būtiski, lai mēs Dieva vārdos kārtīgi iepazītu savu dziļo grēkākrišanu un samaitātību, kas apņēmusi visu cilvēka dabu, un lai mēs iepazītu arī svēto pieredzi. Tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai mēs pienācīgi saprastu, novērtētu un slavētu bezgalīgo žēlastību, ka esam atbrīvoti no Bauslības tiesas, bet arī tādēļ, lai mūsu sirdsapziņa allaž varētu palikt šajā brīvībā. Jo, ja mēs Dieva vārdos neesam kārtīgi izpratuši šo samaitātību, tad ar visu Kristus nopelna atziņu mēs tomēr nogrimsim savā grēka postā un izmisumā, tiklīdz to piedzīvosim.

Jo, ja es, Kristum ticīgais, atrodu sevī grēka postu, ko iepriekš saskatīju tikai neticīgajos un nevis Dieva bērnos, man nelīdzēs pat viss Kristus nopelns, un tad ir īsti piemērots šis vārds: “Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā” (Ap.d.8:21).