Dieva priekšā nav nekā vidēja starp taisnību un grēku

Pāvils saka: “Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības..” (Rom.3:22–24)

Te apustulis atkal saka pavisam skaidrus vārdus, sadalīdams visu cilvēku dzimumu divās daļās: ticīgajiem viņš piešķir taisnību, kas ir spēkā Dieva priekšā, turpretī tiem, kuri netic, viņš to liedz. Tādēļ neviens nevar būt tik neprātīgs, lai šaubītos par to, vai brīvās gribas spēks var būt kas cits nekā ticība Kristum.

Pāvils saka, ka nekas, kas atrodams ārpus šīs ticības, nav taisns Dieva priekšā. Bet, kas nav taisns Dieva priekšā, tam jābūt grēkam. Jo Dieva priekšā nav nekā vidēja starp taisnību un grēku. Citādi viss Pāvila skaidrojums, kas izriet no šī dalījuma, būtu veltīgs. Tas, ko cilvēks dara, Dieva priekšā ir vai nu taisnība, vai grēks. Taisnība ir tur, kur ir ticība, bet grēks – tur, kur ticības nav.

Cilvēkiem ir ierasts, ka pastāv vidējas lietas un neitrālas lietas, kurās ļaudīm nav ne panākumu, ne zaudējumu, bet Dieva priekšā bezdievis grēko – vai nu viņš ēd, vai dzer, vai dara ko citu. Jo viņš ar savu pastāvīgo bezdievību un nepateicību ļaunprātīgi izmanto Dieva radību, ne mirkli nedodot Dievam pienācīgu godu no visas savas sirds.