Dabiska pieķeršanās

“Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu.” [1.Moz.29:10]

Svešumā, sastapis savu asinsradinieci Rahēli, Jēkabs ir iemantojis drosmi un lielas cerības, ka beidzot piepildīsies viņa nodoms un tēva pavēle, proti, ka Jēkabs šai vietā ņemtu sev sievu.

Tādēļ, ieraudzījis Rahēli, Jēkabs iedegas mīlestībā un viņa dabiskā pieķeršanās radiniecei izpaužas redzamā veidā. Tā nu šie divi spēki – ticība un mīlestība – ir stiprinājuši Jēkaba sirdi un miesu. Viņš ir gribējis izturēties vīrišķīgi, lai iekarotu jaunavas sirdi un modinātu tajā mīlestību.

Arī tās ir tikai dabiskas lietas. Tomēr Svētais Gars licis tās aprakstīt tādēļ, lai neviens nedomātu, ka šādas lietas būtu apkaunojošas un nepiedienīgas. Ir kristīgi un dievbijīgi, ja tu mīli jaunavu, kuru vari ar godu ņemt par sievu.

Tā ir dabiska pieķeršanās, kas abus dzimumus saista vienu ar otru; kaut arī šī pieķeršanās nav bez grēka, tomēr Dievs negrib, lai tā tiktu nicināta, itin kā pati par sevi būtu nekrietna. Tas ir Dieva darbs, ko Viņš darījis, radīdams cilvēka dabu, un šo darbu ne tikai neklājas nicināt un zaimot, bet tas ir jātur godā. Dievs grib tikt godāts visos savos darbos – kā lielos, tā mazos.