Būtiskas bibliskas domas par cilvēka miesu

Iespējams, ka daudzas no pēdējos gadsimtos izplatītajām maldu mācībām par cilvēka miesu ir radušās tieši tādēļ, ka mūsdienu kristīgā pasaule ir aizmirsusi vairākas būtiskas bibliskas domas.

Pestīta tiks ne tikai mūsu dvēsele, bet ari miesa. Mēs piederam Kristum ne tikai dvēselē, bet ari miesā. “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva..” (1.Kor.6:19) “Vai nezināt, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi?” (1.Kor.6:15)

Kristietis pieder baznīcai ne tikai dvēselē, bet arī miesā. Un baznīca ir ne tikai garīga sadraudzība, līdzīgi kādai filozofijas skolai, sadraudzība, kura izplata kādu noteiktu pasaules uzskatu, jeb, kā mūsdienās saka, “garīga kustība”, bet gan garīgi-miesiska sadraudzība, sadraudzība, kura saistās ar un ietver sevī visu cilvēku, un šī iemesla Tas Kungs Kristus ir uzticējis tai savus sakramentus.

Šie sakramenti, Kristība un Svētais Vakarēdiens, nav vienīgi līdzības un simboli, kuri mums atklāj, ko Dievs ar mums dara tajos un caur tiem. Tie arī ir ne tikai Evaņģēlija ilustrācijas, Kristus redzamais vārds un Viņa solījumu garants, bet tie ir īpašs Dieva darbības veids, kurā Viņa vārds lieto laicīgus elementus, lai sniegtu pestīšanu visai cilvēka personai, miesai un dvēselei.

Šiem sakramentiem ir jābūt pilnīgi neaptveramiem šai pasaulei, tikpat neaptveramiem kā pašai baznīcai, kuru tie raksturo, tikpat neaptveramiem kā Jēzum Kristum un brīnumiem, kas ir aprakstīti Viņa roku darbs. Bet mēs, kas ticam Kristum, nepietiekoši nopietni cenšamies tos izprast ticībā. Un, iespējams, pareiza sakramentu izpratne baznīcai ir dzīvības un nāves jautājums tādā ziņā, vairums evaņģēlisko kristiešu to mūsdienās vairs nesaprot.