56. Par ko Dievs uz mums runā ceturtajā bauslī?


Bez palīga Dievs neatstās [498]

Bez paliga atstājis
Dievs to vēl nav, kas tic,
Kaut mani skaudis, rājis
Un ienīdējis cits.


Bet Dievam visur vietas
Savejus godā celt,
No viņa visas lietas
Mēs gribam lūgt un smelt

Ja Dievs ņems savā ziņā,
Tad viss par labu būs;
Kad miesai trūks no viņa,
Tak dvēs’le glābta kļūs.
Šeit pastāvigi prieki
Nekur nav redzami,
Ir sapņi, dūmi nieki,
Ievaino dvēseli.

No sirds es tev Dievs lūdzos,
Sniedz aus’ un roku man!
Kad savas kaites sūdzos,
Tu, Dievs, tās proti gan.
Nepamet mani atstātu,
Kad bēdās javārgst ir;
Dod pacietigu prātu,
Ka tās no tev nešķir.

Tad es, lai kā man klājas, -
Jo viss no Dieva nāk, -
Sargašu savas kājas,
Ka aloties nesāk.
Dievs būs pie manim klātu,
Kad jācieš varen grūt’;
Kā pametīs atstātu,
Kas palīgs solījs būt?

Man netīk dievs no zelta
Un dārgiem kājumiem!
Ta manta augsti celta
No pasaul’s ļautiņiem
Ir tikai spoža praule,
Tiem kapā līdz nebrauc;
Man manta viņā saulē,
To Jezu Kristu sauc.

Kad viņu sirdī turu,
Es bagats esmu gan;
Viņš, kad es tārpiņš guru,
Ar as’nīm dziedejs man.
Nu bailēm nebus baidīt
Man grēku-vainigu;
Kas mūžam spēs izskaitīt
Šo lielu laipnību.

Nu, sirds, par visu labu
Dzied Dievam piecigi,
Ko tu no viņa dabu,
Izteic pateicīgi.
Pēc sava tēva-prāta
Lai pats ar mani dar’,
Tad dvēs’le paglabta
Iekš viņa dusēt var.

Nu Amen skot beidzu
Šo savu dziesmiņu
Un tevi lūgties steidzu:
Caur tavu asini
Dod man par mantinieku
Tur tavā valstī kļūt,
Ar dzīvib’s kron’ un prieku
Pie tevim mūžam būt.

55. 2.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.