Astroloģija

Par gluži parastu un saprotamu lietu jau tiek uztverts tas, ka gandrīz katrā avīzē un žurnālā ir atrodams horoskops. Neviens daudz nebrīnās, ja viņam jautā – kāda ir tava zodiaka zīme, tas visiem šķiet loģisks un normāls jautājums. Astroloģija un horoskopi ir visiem it kā zināma un pazīstama lieta.

Taču ja kāds pajautātu, kāda ir astroloģijas būtība un kādā veidā šie horoskopi tiek sastādīti, tad es domāju, ka reti kurš uz šādu jautājumu spētu atbildēt.

Astroloģija senatnē

Patiesībā astroloģija ir viens no senākajiem reliģiskajiem kultiem. Mūslaiku astroloģija, lai arī tā ir mainījusies gadsimtu gaitā, ir diezgan līdzīga senlaiku astroloģijai. Sākotnēji astroloģija daudz neatšķīrās no astronomijas. Toreiz izglītoti ļaudis, parasti dažādo kultu priesteri, pētīja debess jumu un apkopoja visu pieejamo informāciju par debess ķermeņu likumībām. Kā zināms, senatnē visi izglītības centri bija arī reliģiskie centri, un tādējādi visas zvaigžņu un planētu kustības tika saistītas ar pagāniskajiem mītiem par dievībām. Visu iegūto informāciju par debesu kustībām izmantoja arī maģiskas pareģošanas nolūkos, lai ar tās palīdzību paredzētu tautu un valstu nākotni.

Astroloģiskās zinības īpašu izplatību ieguva Kaldeju – Babilonijas civilizācijas ziedu laikos. Kaldeju priesteri novēroja debess jumu un sastādīja kartes ar debess spīdekļu izvietojumu. Viņi ticēja, ka saule, mēness un zvaigznes ir dievības, kas spēj ietekmēt pasaules un katra cilvēka likteni, un tāpat bija pārliecināti, gadījumā ja tiem izdosies saprast un paredzēt debess ķermeņu kustības, tie varēs precīzi paredzēt nākotni. Zvaigžņotās debess izpēte toreiz bija cieši saistīta ar tādu no Bībeles pazīstamu elkdievību pielūgšanu kā Bāals un Aštarte.

Tajā laikā astrologu interesi vairāk saistīja tautu likteņi un dažādu liela mēroga katastrofu paredzēšana, nevis atsevišķu cilvēku nākotne. Pēc tam, kad Babiloniju iekaroja persieši, astroloģija daudzejādā ziņā izmainījās. Šeit lielāku uzmanību pievērsa horoskopu sastādīšanai, kur tika paredzēta katra individuāla cilvēka liktenis.Tā bija t.s. ģenētiskā tipa astroloģija, kas uzskatīja, ka cilvēka dzīve ir ļoti lielā mērā atkarīga no tā, kāds ir zvaigžņu stāvoklis konkrētā cilvēka dzimšanas brīdī. Lai arī persieši, iespējams, pirmie astroloģiju izmantoja cilvēka likteņa paredzēšanā, tomēr ir jāatzīst, ka viņi to darīja, izmantojot zināšanas, ko tie bija pārņēmuši no babiloniešu reliģiskajiem kulta priesteriem. Tieši persiešu valdīšanas laikā izveidojās priekšstats par 12 zodiaka zīmēm.

4. gadsimtā pirms Kristus Persiju iekaroja grieķi, kas astroloģiskās zināšanas pārņēma no kaldeju prieteriem. Par īpašu autoritāti uzskatīja babiloniešu astrologu Berosu, kas dzīvoja 3. gadsimtā pirms Kristus. Tā laika astroloģija ļoti labi atbilda sengrieķu stoicisma panteistiskajam materiālismam. 12 zodiaka zīmes tika sadalītas četrās grupās, katrā grupā pa trīs; šīm grupām savukārt atbilda četri dabas pamatelementi: uguns, gaiss, zeme un ūdens. Turklāt katra zodiaka zīme tika saistīta ar noteiktu planētu, krāsu, augu, metālu un dārgakmeni.

Astroloģija, kāda tā bija ap 2. gadsimtu pirms Kristus, ir aprakstīta Klaudija Ptolemaja darbā. Saskaņā ar Ptolemaja uzskatiem zeme atrodas visuma centrā, bet saule, mēness un zvaigznes atrodas kustībā ap to! Ptolemajs centās padarīt astroloģiju par precīzu zinātni, kas, protams, bija solis uz priekšu zvaigžņu pētniecībā.

Viduslaikos astrologiem bija zināma ietekme dažādo Eiropas valstu monarhu pilīs, kā arī pie arābiem. Vēlākos laikos bija vērojams astroloģijas panīkums, kas beidzās samērā nesenā pagātnē. Līdz ar visdažādāko kultu un mistisku mācību atdzimšanu pēdējā laikposmā arvien populārāka kļuvusi arī astroloģija. Šajā gadsimtā daudz ievērojamu cilvēku ir apliecinājuši savu uzticību astroloģijai un horoskopiem. Pat Ādolfs Hitlers ir devis savu ieguldījumu astroloģijas atdzimšanā. Viņš bija pārliecināts, ka pastāv tāds “kosmiskā liktens” princips, un rīkojās saskaņā ar astroloģiskajām prognozēm.

Mūsdienās

Protams, ka mūsdienu astrologi vairs nerunā par to, ka planētas, saule un citi debesu spīdekļi ir dievības, tomēr mums ir jāatceras, ka tieši šāda pārliecība sākotnēji bija astroloģijas pamats. Kaut arī cilvēkiem ir diezgan vājš priekšstats par astroloģijas būtību, tomēr gan Eiropā, gan Amerikā, gan citās pasaules vietās ir pārsteidzoši daudz cilvēku, kurus lielākā vai mazākā mērā ietekmē astroloģiskās prognozes. Tas viss, šķiet, liecina par to, ka mūsdienās cilvēki arvien mazāk rīkojas pēc sava racionālā prāta, veselā saprāta un aizvien nekritiskāk izturas pret garīgām lietām. Parasti šādas ticības loģika ir samērā vienkārša horoskopi saka kaut ko patiesu, tādēļ es tiem uzticos. Tādejādi nezinot un nesaprotot, kas aiz tā visa slēpjas, cilvēki izmanto šo vienkāršo līdzekli, lai apmierinātu savu zinātkāri par (iespējamām) nākotnes lietām.

Astrologi šodien galvenokārt nodarbojas ar horoskopu sastādīšanu, kas atkarībā no zvaigžņu stāvokļa pareģo to, kas cilvēkam paredzams nākotnē. Šie horoskopi tiek izveidoti ar īpašu tabulu palīdzību, kuras uzrāda zvaigžņu un planētu stāvokli jebkurā pagātnes, tagadnes un nākotnes brīdī. Debess spīdekļu stāvoklis virs austrumu horizonta cilvēka dzimšanas brīdī ir izšķirīgais faktors cilvēka turpmākajam liktenim.

Tāda ir ģenētiskā astroloģija, kas paredz cilvēka dzīvi, ņemot par pamatu viņa dzimšanu (Taču liekas, ka saprātīgāk būtu par atskaites punktu ņemt nevis dzimšanas, bet gan pēc ieņemšanas brīdi. Turklāt mūsdienās dzimšanas brīdi ir iespējams arī mākslīgi paārtrināt vai atvirzīt.). Vēl ir arī t.s. “vispārējā” vai “vulgārā” astroloģija, kas nodarbojas ar valstu un tautu likteņu paredzēšanu. Citos gadījumos astroloģija cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar visizdevīgākā laika noteikšanu ceļojumiem, biznesam, laulībām utt. Tāpat astrologi pretendē uz to, ka spēj noteikt cilvēka personības attīstību, raksturu, dažādus dzīves notikumus un pat nāves brīdi.

Astroloģijas pamatā joprojām ir doma, ka viss universs ir vienots veselums, kas ir kā nebeidzams, dievišķs, bezpersonisks organisms. Cilvēks arī ir daļa no šī veseluma un viss, kas ar cilvēku notiek, ir lielā kosmosa nosacīts. Savu pārliecību astrologi vienkāršiem vārdiem formulē tā: “Kas ir debesīs, tas pats ir arī virs zemes” vai arī “Zeme atspoguļo debesis”. Agrākos laikos, kā jau sacīju, debess ķermeņi tika uzskatīti par dievībām, taču tagad astroloģija visu izskaidro, pamatojoties uz teorijām par kosmiskajām enerģijām un magnetiskajiem laukiem, kas it kā izriet no debesu ķermeņiem un ietekmē cilvēku dzīvi.

Lai arī daudzi astrologi apgalvo, ka astroloģija ir zinātniski un empīriski t.i. ar prātu pamatojama, tomēr absolūti lielākais vairākums zinātnisko pētījumu, kas ir veikti šai jomā, to neapstiprina. Uz jautājumu, kā planētas, zīmes un zvaigznes ir ieguvušas savu simbolisko saturu, astrologi nespēj atbildēt. Turklāt arī astroloģijai trūkst skaidru un nepārprotamu vadlīniju, kā izprast horoskopus, un tas padara to visu ļoti subjektīvu. Visskaidrāk šī problēma kļūst redzama, ja salīdzina rietumu astroloģiju ar, piemēram, indiešu vai ķīniešu astroloģiju, kas ir pamatotas uz pilnīgi atšķirīgu loģiku un nosacījumiem, kaut arī izejas punkts ir viens un tas pats zvaigžņotais debess jums.

Katrā ziņā nav apšaubāms tas, ka visumā, kurā dzīvojam, pastāv un darbojas zināmas likumības un ka, piemēram, saule un mēness atstāj noteiktu iespaidu uz procesiem, kas norisinās virs šīs zemes. Tomēr astroloģija, šķiet, šo ietekmi daudzkārt pārspīlē. Ja mēs debesu ķermeņus uzskatām par tīri fiziskiem un materiāliem objektiem, kā vairums cilvēku to arī uztver, tad, loģiski spriežot, mums nebūtu pamata domāt, ka tie uz mums atstāj jelkādu garīgu vai mentālu ietekmi. Kad astrologi mums stāsta par zvaigžņu ietekmi uz mūsu uzvedību, mums būtu jāvaicā: Kāda veida spēku tad šīs zvaigznes izstaro? Tā saucamie “planētu vibrāciju viļņi” vai “elektromagnētiskie spēki” ir vai nu vienas vienīgas spekulācijas vai arī tiem nav nekāda sakara ar cilvēka dzīvi un uzvedību šai pasaulē. Mēs zinām, ka planētām piemīt gravitācijas spēki, taču to ietekme ir tik ļoti niecīga, ja to salīdzina ar tiem spēkiem, kas mūs ietekmē šeit, virs zemes. Šādu iemeslu dēļ zinātnieku attieksme pret astroloģiju kā zinātni ir skeptiska. Kā to šai sakarā pauž amerikāņu autors Kenets Boa:

Patiesībā astroloģija gluži vienkārši ignorē vairumu astronomisko, bioloģisko un citu zinātnisko informāciju, kas ir iegūta pašlaik.

Tādējādi var spriest, ka astroloģija vēl joprojām ir uzskatāma par reliģisku kultu.