:: e – BAZNICA ::

Visu darbu brīvība un vientiesība

Šķiet, ka Jēzus daudzreiz nemaz nesaprot, ko cilvēki viņam jautā, škiet, ka viņš atbild uz kaut ko citu nekā viņam jautāts, šķiet, ka Viņš runā garām jautājumam un tā runā tieši uz jautātāju.

Viņš runā esot pilnīgā brīvībā, kas nav saistīta ar loģiko alternatīvu likumu. Tā kā Jēzus atmet visas atšķirības, par kurām farizeji ir zinātniski pūlējušies, tā kā Jēzus mīkstina visus skaidros jautājumus, kas viņam tiek uzdoti, tāpēc farizeji viņu uzskata par nihilistu, par vīru, kas zina un ievēro tikai savu paša likumu, viens, kas saka – es, Dieva zaimotājs.

No otras puses, pie Jēzus nekad nav pamanāma nedrošība, un bailīgums, kā tur, kur kāds rīkojas patvaļīgi, bet viņa brīvība Viņam un viņējiem piešķir savādu noteiktību, skaidrību, starojošu, pārvarošu un pārvarētu. Jēzus brīvība nav patvaļa, kas izvēlās vienu no neskaitāmām iespējām, bet tā pastāv viņa rīcības pilnīgā vientiesībā, kurai nekad nav vairākas iespējas, konflikti, alternatīvas , bet gan vienmēr tikai viens. Un šo vienu Jēzus sauc par Dieva gribu. Viņš to sauc par savu barību, to, ka dara šo prātu. (Jņ.4:34). Viņš dzīvo un darbojas Dieva gribas spēkā, ne no zināšanām par labo un ļauno.