Skip to content
9. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

146. Kas ir Dieva pārdabiskā atziņa?

  • Sākums
  • Apustuliska = pareizā ticībā paliekoša
  • e-raksti

Apustuliska = pareizā ticībā paliekoša

Hermanis Zasse
Noklausies šo e-publikāciju

« Es ticu apustuliskajai Baznīcai!

Vārda “apustulisks” vissenākais lietojums, apzīmējot baznīcu konfesionālos formulējumos, ir atrodams Austrumos. Tur, kur tas parādās Rietumu ticības apliecinājumos – vai tie būtu vēlākie varianti un īpašās Apustuļu ticības apliecības formas vai arī citi konfesionālie formulējumi un sinožu rezolūcijas – , tas ir radies Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecības ietekmes rezultātā. Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecība, diženā ekumeniskā ticības apliecība, kas triumfēja gan Austrumos, gan Rietumos, bija atbildīga par to, ka visur baznīca tika apliecināta kā apustuliska. Pat nestoriāņu ticības apliecinājums rāda, cik visaptveroša bija šī uzvara.


Vairs nav iespējams pilnībā rekonstruēt šī formulējuma “apustuliskā baznīca” vēsturi laika posmā līdz Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecībai – līdz ar E.Švarcu un H.Leicmanu mēs atkal šajā ticības apliecinājumā redzam 381.gada Otrā ekumeniskā koncila ticības apliecību. Formulējumu, kas rodams Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecībā, var jau atrast vairākos ceturtā gadsimta pēdējās trešdaļas Austrumu ticības apliecinājumos, piemēram, ερμενεια εἰς των συμβόλων, kas nepareizi tiek piedēvēts Atanāsijam, Epifānija izteikumos un Apostolic Constitutions.

Vissenākais pierādījums, kad izteikums “apustuliskā baznīca” tiek lietots kā simbols, ir atrodams Aleksandrijas Aleksandra rakstītajā Tesalonikas Aleksandram un visiem bīskapiem par ariāņu jautājumu 324.gadā. (Adresāts ir Tesalonikas Aleksandrs, ne Konstantinopoles, kur šis raksts ir atrasts, kā to raksta Teodorets.) Šajā dokumentā Aleksandrijas bīskaps savij kopā vairākus apgalvojumus, kas acīmredzot ņemti no tā, kas viņa baznīcā tiek lietots kā ticības simbols. No tā arī ir iespējams rekonstruēt šo simbolu.

Tas sākas: “Mēs ticam, kā to atzīst apustuliskā baznīca, vienam nedzimušajam Dievam.” Palīgteikums “kā to atzīst apustuliskā baznīca”, ļoti iespējams, ir vēstules autora pielikums. No šī palīgteikuma lietojuma ir skaidrs, ka autors bija paradis lietot izteikumu “apustuliskā baznīca”, kas nozīmēja “ortodoksā baznīca”, apmēram tāpat kā vispārīgi tika lietots izteikums “katoliskā baznīca”. Ticības apliecinājuma tekstā viņš baznīcu dēvē par “vienu un vienīgo katolisko, apustulisko baznīcu” (μίαν καὶ μόνην καθολικὴν την ἀποστολικὴν ἐκκλησίαν). Šeit pietrūkst “svēta”, turklāt mēs redzam, ka “vienai” (μίαν) seko “vienīgā” (μόνην). To, ka šāds lietojums, kad “vienīgā” tiek pievienots “vienai”, bija pastāvīga ēģiptiešu ticības apliecinājuma formulējuma daļa, mēs redzam īsajā koptu kristību formulā: “Un vienā vienīgajā katoliskajā, apustuliskajā, svētajā baznīcā, kura pieder Viņam.” Latīņu tulkojumā mēs lasām: “Et in unam unicam, catholicam, apostolicam, sanctam, guae illius est, ecclesiam”. Etiopiešu kristību formula ir līdzīga: “Et in unicam, sanctam, quae super omnes est” (parafrāze no “catholicam”) “ecclesiam apostolicam”. Koptu Apostolic Constitutions pirmajā artikulā ir teikts: “viens vienīgs Dievs, viena vienīga kundzība, viena vienīga valstība, viena vienīga ticība, viena vienīga Kristība svētā, katoliskā un apustuliskā baznīcā mūžīgai dzīvībai. Āmen”. Visur “vienīgā” (μόνη) tieši vai netieši papildina “viena” (μία), turpretim Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecības vācu valodas tulkojumā eine einige (viena vienīgā) ir tikai veids, kā skaidrāk pateikt “viena baznīca, viena Kristība” (una ecclesia, una baptisma). “Viena vienīgā”, starp citu, ir atrodama arī ερμενεια, kas minēta iepriekš. Tur par baznīcu mēs lasām: “vienā vienīgajā katoliskajā un apustuliskajā baznīcā” (εἰς μίαν μόνην ταύτην καθολικὴν καὶ ἀποστολικὴν ἐκκλησίαν).

Šis ticības apliecinājums patiešām ir ticis nepareizi piedēvēts Atanāsijam, bet tas tika atrasts Vatikāna kodeksā kopā ar Aleksandrijas Kirila darbiem. Tas norāda uz šī darba aleksandrisko izcelsmi, un tādējādi mēs varam saredzēt tajā iztrūkstošo posmu starp 324.gada ticības apliecinājumu un 381.gada Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecību. Epifānija un Apostolic Constitutions ticības apliecinājumi, kas runā par apustulisko baznīcu, varētu būt tieši vai netieši veidoti, pamatojoties uz šo darbu. Katrā ziņā, neviens cits darbs nav pieejams. Šie dokumenti, kas runā par “apustulisko baznīcu”, starp citu, nemaz nelīdzinās pārējiem IV gadsimta ticības apliecinājumiem (Jeruzalemes, Cēzarejas, Antiohijas 341.g. simbols, Ārija ticības apliecinājumi un (Sirmium) un (Nice) simboli), un neviens no tiem nelieto šo jēdzienu.

Tātad mums varētu būt Aleksandrijas izcelsmes formula, kas nāk no izteikuma “viena vienīgā katoliskā un apustuliskā baznīca” (μία μόνη, καθολικὴν καὶ ἀποστολικὴν ἐκκλησίαν). Tā ir atrodama Aleksandrijas Aleksandra darbos un ar nelielām izmaiņām arī , no kurienes tā tālāk nonāca Armēņu ticības apliecībā. (Visos trijos gadījumos trūkst vārda “svēts”, kas savukārt ir Epifānijā I un Apostolic Constitutions.) Tātad mēs varam uzskatīt, ka izteikums “apustuliskā baznīca”, kas tiek lietots ticības simbolos, ir cēlies no Aleksandrijas. Hāns piekrita viedoklim, ka “apustulisks” jau tika attiecināts uz baznīcu Austrumu Kristības ticības apliecinājuma sākotnējā formā. Pierādījums, ko sniedz Leicmans, šo uzskatu apgāž.

Aleksandrijas Aleksandra vēstulē, kas uzrakstīta 324.gadā, mēs gūstam pirmo apstiprinājumu ne tikai par jēdziena “apustuliskā baznīca” lietojumu konfesionālajās formulās. Šī vēstule jeb Aleksandrijas ticības simbols, ko tā citē, ir pirmais pierādījums tam, ka šāds jēdziens “apustuliskā baznīca” vispār tiek lietots, ja vien mēs neievērojam Tertuliāna lietoto daudzskaitļa formu “apustuliskās baznīcas”, pie kuras mēs atgriezīsimies vēlāk. Jēdziens “apustuliskā baznīca” nav atrodams apustulisko tēvu, apoloģētu, Ireneja, Hipolīta, Klementa un Origēna [izteikumos]. Pat Atanāsijs, Aleksandra diakons, kas devās Aleksandram līdz uz Nīkaju un kļuva par viņa pēcteci, šķiet, to nav lietojis. Kad strīdā ar ariāņiem viņš runāja par ortodokso baznīcu, viņš to dēvēja par katolisko baznīcu.

Tikai pēc tam, kad IV gadsimta beigās tika pieņemts vārdu “apustulisks” lietot kā baznīcas apzīmējumu, un galvenokārt pēc Konstantinopoles ticības apliecības pieņemšanaskļuva ierasts ortodokso baznīcu apzīmēt kā “katolisku un apustulisku” baznīcu. Lai gan saskaņā ar Eisebiju un Atanāsiju izteikums “katoliskā baznīca” ir lietots Nīkajas ticības apliecībā (325.g.), vēlākā laika vēsturnieki (Filostorgijs, Teodorets, Sozomens un Sokrāts) un sinožu rezolūcijas kopš Efezas koncila padara to par “katolisku un apustulisku baznīcu”.

Izteikuma katoliska un apustuliska baznīca lietojums tomēr ir parādījies jau ceturtā gadsimta pirmajā trešdaļā. Par to liecina Konstantīna vēstule Eisebijam, kas runā par Mamres bazilikas celtniecību, kurai būtu jābūt “katoliskas un apustuliskas baznīcas” vērtai (Eisebijs, Vita Constantini, III, 53). Ja šis dokuments ir droši nosūtīts, tad tas ir senākā liecība (pēc Aleksandra vēstules) par jēdziena “apustuliskā baznīca” lietošanu. Tādējādi mēs varam secināt, ka jau Konstantīna laikā izteikums katoliskā baznīca tika paplašināts par katoliska un apustuliska baznīca, kā arī to, ka šāds lietojums tika iekļauts baznīcas ticības apliecinājumā Aleksandrijā. No turienes tas ceturtā gadsimta pēdējā trešdaļā izplatījās visā Austrumu baznīcā un gāja savu uzvaras ceļu līdz pat ekumeniskajai Kostantinopoles ticības apliecībai (381.g.).


Turpinājums sekos »

Continue Reading

« Reliģija ģimenē: tīmeklis vai glābšanas tīkls
Jēzus godība atklājas Apskaidrošanas kalnā »
                       

Ieskaties

Ticība Dievam Svētdarītājam: Ko cilvēks nespēj darīt?
Mācītājs piedod grēkus
Par slēgtu dievgaldu
Par sekošanu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pirkumu apliecinošs čeks ar kristīgu vēstījumu Pirkumu apliecinošs čeks ar kristīgu vēstījumu
    • e-ziņas

    Pirkumu apliecinošs čeks ar kristīgu vēstījumu

  • Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu "debesīs"? Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu “debesīs”?
    • e-mācība

    Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu “debesīs”?

  • Sukcesijas saraksti Sukcesijas saraksti
    • e-raksti

    Sukcesijas saraksti

  • Mīlestība krusta zīmē Mīlestība krusta zīmē
    • e-refleksijas

    Mīlestība krusta zīmē

  • Evaņģēlija centrs Evaņģēlija centrs
    • e-refleksijas

    Evaņģēlija centrs

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Apustuliskā pēctecība ar roku uzlikšanu
  • Nokāpšana ellē
  • Bībele un Baznīcas apliecības raksti
  • Bīskapa amats – jaunā Baznīcas pazīme
  • Apustuliskā autoritāte
  • Turēsimies pie Jēzus apliecināšanas
  • Ticēšana uz Svēto Garu

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Pēt.3:15
    Turiet mūsu Kunga lēnprātību par glābšanu.

ilustrētā baznīca

Jēzus evakuēšana
Jēzus evakuēšana

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023