Apsolījums un pavēle

“”Jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis.” Un Jēkabs uzmodās no miega.” [1.Moz.28:15-16]

Ir pietiekami skaidri redzams, ka pastāv atšķirība starp Vārdu, kurā Dievs kaut ko apsola, un bausli, kurā Viņš pavēl kaut ko darīt. Tādēļ arī svēto leģendas un visa dzīve jādala divās daļās, proti, Dieva Vārdā un mūsu darbos.

Pirmā daļa ir tikai Dieva lieta, bet otrā ir mūsu, proti – mīlestība, pacietība, miesas savaldīšana un krustā sišana. Šī ir dzīve, taču – darbu dzīve; tā nesatver Vārda svētumu, kas ir dvēseles dzīvība. Tādēļ Vārda svētums noteikti ir pirmajā vietā, jo tas ir Dieva Vārds un apsolījums; Viņš dod Vārdu un apsolījumu, Viņš uzņem mūs žēlastībā un piedod mūsu grēkus.

Jā, šai lietai jābūt pirmajā vietā – “Dēls, tavi grēki ir piedoti” [Mt.9:2]. Es esmu tavs Dievs; nebīsties no velna! Es esmu ar tevi, Es tevi pasargāšu; Es tevi neatstāšu. Grēku piedošanai seko: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām” [Mt.9:6]. Vispirms atskan vārdi: “Dēls, nebīsties!” tas ir, tev vispirms jāatzīst, ka Es esmu tev žēlīgs un ar tevi samierināts, ka esmu tev labvēlīgs, piedodu un atlaižu tavus grēkus. Tev vispirms jāpieņem mana labvēlība un žēlastība, tas, ka tiec atpestīts no grēka un velna. Un tad, kad esi tapis vesels, celies no gultas un ej – māci un dari labus darbus.

Tā Jēkabs vispirms tiek stiprināts ticībā Dieva žēlastības un svētības dēļ; tad viņš iet un dara labu, panesdams visu, kas no viņa tiek prasīts, – kā tālāk lasām: “Un Jēkabs uzmodās no miega utt.”