Kas ir mīlestības bikts tuvākā priekšā?

Mūsu tuvākā priekšā mums pienākas izsūdzēt tādus grēkus, ar kuriem esam noziegušies pret viņu, un lūgt piedošanu.

Ja mēs nevēlamies tā darīt, tad patiesībā nenožēlojam savus grēkus arī Dieva priekšā.

Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. [Jēk.5:16]

Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā. [Mt.5:23-25]

Luters: “Pirmā bikts notiek Dieva priekšā.. Otrā bikts – tuvākā priekšā, un tā ir mīlestībās bikts, turpretī pirmā atšķirībā no šis – ticības bikts. Kā Jēkaba vēstulē ir rakstīts: “Izsūdziet cits citam savus grēkus” [Jēk.5:16]. Mīlestības biktī tam, kurš ir noziedzies pret savu tuvāko, nākas izsūdzēt savus grēkus tādā veidā, kā Jēzus Kristus sacījis [Mt.5:23-25: sk. iepriekš]. Šeit Kristus izsaka prasību abām pusēm: tam, kurš ir apvainojis, pienākas lūgt piedošanu, un tam, kurā ir apvainots, nākas piedot. Arī šī bikts ir vajadzīga un ir Dieva iecelta, tāpat kā iepriekšējā. Jo Dievs negrib būt žēlīgs un piedot kādam, ja tas nepiedod savam tuvākam. Tātad arī ticība nevar būt patiesa, ja tā kā ticības augli nenes piedošanas lūgšanu un piedošanu otram, To nepildot, cilvēks nevar nākt Dieva priekšā. Ja šī ticības augļa nav, tad tā nav patiesa ticība un arī pirmā bikts nav patiesa.” [Sprediķis par bikti un sakramentu, 1524. gads.]

Piezīme: Kristīgā mācība »