Kungs Kristus nokauts tapa [174]

Kungs Kristus nokauts tapa Par mums pie krusta-staba;
Tas uzcēlies no kapa, Dzīvs tapis mūsu labā.
Tadēļ mums būs priecaties Un sacīt: Slavēts esi, Dievs!
Tev dziedam Alleluja! Slavēts esi, Dievs!

Neviens tās nāves spēku Iekš sev nespēja valdīt.
Vai mūsu lielu grēku, Kas mums tā lika maldīt!
No tam nāve cēlusies, – Ta mūs grib spiezt ar savu ties’
Un turēt savā valstī. Slavēts esi, Dievs!

Bet Jezus mūsu labā Tos grēkus visai deldejs,
Kad viņš pie krusta-staba Iekš savām as’nīm peldejs.
Tā to nāvi uzvarejs Un viņas varu satriecis;
Sakauts ir grēka dzelons! Slavēts esi, Dievs!

Mēs dzirdam Dieva vārdā, Kāds nāvei karš ar dzīvīb’;
Ši nāvi zemē spārda, Tai atņem viņas dzīvib’.
Jezus nāve nāvi rij; Tā vien mums miers no viņas bij! –
Nu varam nāvei smieties. Slavēts esi, Dievs!

Šīs lielas-dienas jēriņš, Ko Dievs mums devis rokā,
Pats būdams Dieva bērniņš, Ir nokauts krusta-kokā.
Viņa asins zīme mūs, Ka nāvei garam aiziet būs
Priekš mūsu siržu durvīm. Slavēts esi, Dievs!

Šos svētkus lai mēs godam Ar jauku, saldu prieku
Un Kristum slavu dodam No sirds ar visu spēku.
Jezus pats, ta saule spīd, Uz mūsu tumšām sirdīm krīt;
Ta grēku-nakts pagalam. Slavēts esi, Dievs!

Šo lielas-dienas maizit’ Lai bauda draugs ar draugu,
Ar to vairs nebūs maisīt To veco grēku raugu.
Kristus mūsu sirdīs mīt, Viens pats grib mielot dvēselit’,
Viņs mūsu ticīb’s maize! Slavēts esi, Dievs!