Egoist, pievērsies Krustāsistajam!

Atgriezieties atpakaļ stiprā mītnē, jūs cerību pilnie cietumnieki! (Cah.9:12).

“Kā es varu atgriezties stiprā mītnē, citiem vārdiem, ticēt Kristum, ja es joprojām esmu grēcīgs, ciets, bezrūpīgs un bezdievīgs?” – tā vaicā daudzas sasaistītas dvēseles. Tu nemitīgi esi pārņemts tikai pats ar sevi. Ja kāds tev saka: “Tu netici Dieva vārdam un dari Dievu par meli,” tu atbildi: “Nē, es ticu Kristus vārdam, Viņa izpirkšanas upurim un Viņa lielajai mīlestībai. Bet vaina ir manī, tā ir mana cietā sirds, mana briesmīgā pašpārliecinātība un liekulība, mana negantā mīlestība uz grēku utt.”

No taviem vārdiem tūdaļ kļūst skaidrs, ka tu esi pametis stipro mītni un pievērsies pats sev. Tu netici Dieva liecībai par Viņa Dēlu, kas mūs, pilnīgi pazudušus, ir glābis. Bet savu stāvokli tu vēlies uzlabot pats. Tu netici un neņem vērā Kristus vārdus, ka tev vispirms ar ticību jātiek uzpotētam Viņam. Vispirms kā bezdievīgam cilvēkam tev ir jātop attaisnotam un apžēlotam, ticības miera un prieka pilnam. Tikai tad tu varēsi nest augļus.

“Atgriezieties atpakaļ stiprā mītnē, jūs cerību pilnie cietumnieki!” To sakām vēlreiz! Visa tava nelaime ir tā, ka tu tūlīt neatgriezies stiprajā mītnē, bet vērsies tūkstoš citos virzienos – domā, centies, gaidi un ceri uz visu ko citu, nevis Kristu. Tu esi iestrēdzis, gaidot ko īpašu, kam būtu jānāk tavā sirdī. Tu gaidi glābšanu no kāda grēka, no ļaunām domām un cietsirdības, no vieglprātības un bezspēcības. Bet glābšana, kas notikusi Kristū, paliek kaut kur tālu fonā.

Jā, tur ir tā nelaime! Tu domā par neskaitāmiem un bezgalīgiem nosacījumiem un apstākļiem, un tā visa dēļ tu esi iestrēdzis. Bet Dieva Dēls ir miris par mums un Viņā mums ir visas lietas. Tas, ka žēlastības upes ir daudz bagātākas par grēka upi un ka tas attiecas uz visiem grēciniekiem, tavai dvēselei nešķiet nekas īpašs! Tam tu ātri pārskrej pāri. Tad nu pamosties un atzīsti šo vienīgo mūžīgo patiesību, ka visi pasaules grēki jau ir izdeldēti, Dievs ir samierināts un Viņa dusmas – gandarītas. Viņš deg karstā mīlestībā, ilgodamies sniegt tev žēlastību un vēlreiz žēlastību.

Atceries, ka visi skarbie vārdi, kur Dievs tev ko saka vai prasa, ir Viņa bauslības vārdi un tiem ir tikai viens mērķis: “Tā visiem aizdarīta mute un visa pasaule vainīga Dieva priekšā.” Atceries, ka visi skarbie vārdi ir sacīti vienīgi brīvajiem, bezrūpīgajiem Dieva nicinātājiem, kuriem nerūp debesis. Tie sacīti pārdrošiem liekuļiem un paštaisnajiem farizejiem, kas iedomājas, ka paši spēj nopelnīt debesis.

Taču skarbie vārdi nav sacīti nabaga grēciniekiem, kas dzīvo pašpārmetumos un grēksūdzē, labprāt vēlas atgriezties un ticēt un nekad nav mierā ar sevi. Viņiem ir apsolīta tīra žēlastība, mīlestība un piedošana! “Atgriezieties atpakaļ stiprā mītnē, jūs cerību pilnie cietumnieki!” saka Tas Kungs, “jau šodien Es jums pasludinu, ka Es tev divkārši atmaksāšu!” “Jau šodien!” Jā, Viņš tev sludina to pašu žēlastību! Arī šodien Viņš atver cietumu tiem, kas ir ieslodzīti (Jes.61:1)!

Kad mūsdienās dzirdam tik daudz sludināšanas par Kristus ciešanām un sekojam Viņa ciešanu ceļam, redzot Viņa asins sviedrus dārzā un dzirdot Viņa kliegšanu pie krusta izpērkošajās ciešanās: “Viss piepildīts!” un kad Sava izpirkuma dēļ Viņš tūlīt apžēlo laupītāju un apsola viņam visus Savas nāves svētīgos augļus: “Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē,” (Lk.23:43) – vai mums tūlīt nevajadzētu izbeigt visu savu neticīgo gaušanos un mesties Viņa rokās? Vai tas viss neliecina, ka Viņš ir izstiepis mums pretī Savas rokas un Viņa mute saka: “To Es jums šodien pasludinu,” “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm”?

Un vēlreiz: jūs cerību pilnie cietumnieki, jūs, kam ir cerība, kāpēc jūs neatgriežaties stiprajā mītnē? Vai jums būtu jākļūst cienīgākiem vai Dievam – vēl žēlsirdīgākam? Nē, atgriezieties stiprajā mītnē jau šodien, ļaujiet, lai Viņš jūs pilnīgi apžēlo un pieņem Viņa asiņu un nepelnītās žēlastības derībā! Ziniet, ka neviens nabaga grēcinieks nav saņēmis šo žēlastību veltīgi! Nefantazē par garām lūgšanām! Redzi, cik īsa bija laupītāja lūgšana pie krusta, un viņš tūdaļ saņēma Kristus mierinājumu: “Šodien tu būsi ar Mani paradīzē.”

Bet ir kāda lieta, no kuras tev jābīstas kā no pašas nāves. Proti – nemeklē atbildi savā sirdī vai sajūtās. Meklē atbildi Dieva vārdā! Saņem atbildi no Dieva apsolījuma: “Jau šodien Es jums pasludinu [glābšanu], ka Es tev divkārši atmaksāšu!” Tā ir žēlastība un vēlreiz žēlastība. Slava Dievam!