Mīlestības vēstule brāļiem

“Sveiciniet pārbaudīto Kristus mācekli Apellu.” [Rom.16:10]

Ir interesanti lasīt sveicienus, ar kādiem nereti noslēdzas apustuļu vēstules. Parasti mēs par šiem cilvēkiem neko vairāk nezinām. Tomēr daži īsi vārdi var pateikt ļoti daudz.

No lasītā panta saprotam, ka Apells bija pastāvējis pārbaudījumā. Mums nav sīkāku ziņu par to, kādus pārbaudījumus viņam nācies izciest. Varbūt tā bija slimība – daudzi šādi ir tikuši ļoti smagi pārbaudīti, un slimniekam tā nepārprotami ir grūta nasta.

Sastapt kristieti, kas ilgstoši ticis pārbaudīts mokpilnā slimībā, var būt ļoti spēcīgs pārdzīvojums. Ne reizi vien arī man, aizejot no sirdzēja slimības gultas, bija jādomā, ka šajā apmeklējumā no Dieva esmu saņēmis lielāku svētību un labumu, nekā slimais saņēmis no manis. Ciešanām bagāta kristieša vārdi ir zelta vērti.

Tāpat Apells droši vien bija cietis pārbaudījumus savas kristīgās ticības dēļ. Mēs zinām, ka tajā laikā notika arī kristiešu vajāšanas. Varbūt viņš bija izcietis ieslodzījumu un drosmīgi apliecinājis, ka vēlas būt kristietis. Ne jau visi vajāšanās kļuva par martiriem. Citi palika dzīvi un turpināja būt drosmīgi apliecinātāji.

Šodien vajāšanas ticības dēļ ir tikpat aktuālas kā agrāk. Daudzviet pasaulē kristieši tiek mocīti un notiesāti uz nāvi. Vienai daļai izdodas izglābties un paturēt “savu pārbaudīto ticību”. Ar šādiem vārdiem Pāvils raksturo kristieti, kas ticis pārbaudīts un pastāvējis.

Mēs nezinām, kādus pārbaudījumus Apells bija cietis. Taču, lai kādi tie būtu, viņš tos bija izturējis godam.

Ne visi pārbaudījumi automātiski kļūst mums par svētību. Daudzi cilvēki ir slimojuši, tomēr pēc palīdzības pie Jēzus tā arī nav nākuši. Tā vietā viņi bijuši pārņemti ar sevi un savu slimību, un šis stāvoklis viņus pilnīgi sasaistījis.

Tāpēc labāk raudzīsimies uz Jēzu! Pats svarīgākais ir “būt Kristū” un visos pārbaudījumos vienmēr turēties pie Viņa. Vienīgi tā mēs varam pastāvēt. Un Tas Kungs būs ar mums!