Mēs esam tik vienoti

“Itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos.” [Jņ.17:21]

Šeit Jēzus sevi un Tēvu sniedz kā paraugu un līdzību vienotībai, kādā vēlas redzēt mūs. Es un Tēvs esam viens – Viņš saka – dievišķā būtībā un majestātē. Saskaņā ar šo piemēru visiem jābūt vienam un arī mūsos jābūt tikai Vienam. Mums jābūt tik pilnīgi vienotā ķermenī, lai visiem būtu tas, kas ir mums. Kā saka Pēteris: “Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas.” [2.Pēt.1:4]

Lai gan Tēvs un Kristus ir viens dievišķajā būtībā daudz dižāk nekā mēs spējam iedomāties, joprojām mums ir šī svētība, ka mēs baudām tās labumus. Vēl vairāk, šie vārdi ir sacīti mūsu mierinājumam un stiprināšanai pret velnu un pasauli.

Velns uzbrūk katram atsevišķajam kristietības ķermeņa vājākajam loceklim vai arī visai kristietība kopā, bet viņam ir jājūt, ka viņš uzbrūk nevis tikai mums, bet pašam Kristum, nevis tikai Kristum, bet arī Tēvam, proti, visuvarenai un mūžīgai Majestātei.

Mēs esam tik vienoti, ka mēs nevaram nevienu kristieti nicināt, apvainot, vajāt, ievainot, vai gluži pretēji – cienīt un darīt tam labu, – tajā pašā laikā to nedarot pašam Dievam.

Dievs ir devis visas lietas savam Kristum, un Kristus tās visas ir devis saviem kristiešiem, un visi ir vienoti kopā kā vienas ķēdes posmi.