Dieva bērnu ienaidnieki

Ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, kad cilvēki pret mums cēlās, .. tad ūdens mūs būtu applūdinājis un upes viļņi mūs aizskalojuši. [Ps.124:2-4]

Šajā pasaulē Dieva tauta vienmēr ir tikusi vajāta, jo tumsas kungs Sātans mums vēl tikai ļaunu. Bībeles sākumā lasām, kā velns pavedina mūsu pirmvecākus [1.Moz.3]. Bībele beidzas ar stāstu par to, kā lielais pūķis uzbrūk Tā Kunga draudzei [Atkl.12:1 u.trpm.]. Vienu bridi viņš nāk kā rēcošs lauva, bet nākamajā ir pārģērbies par gaismas eņģeli [1.Pēt.5:8; 2.Kor.11:14].

Arī ļaunā pasaule vēršas pret Dieva bērniem. Jau kopš Stefana laikiem daudzi asinsliecinieki jeb martiri ir izlējuši asinis un ziedojuši savu dzīvību Kristus dēļ. Daudzviet pasaulē tā notiek arī mūsdienās.

Šodien lasītie psalmu grāmatas vārdi mūsu pretiniekus raksturo kā rijīgus un mežonīgus zvērus, kas uzbrūk Tā Kunga draudzei. “Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā,” sacīja Jēzus [Mt.10:16]. Psalmā ir izmantots vēl kāds salīdzinājums: ienaidnieki tuvojas kā milzīgi plūdi un ūdens straumes, ko neviens cilvēks nespēj apturēt.

Neviens kristietis lai nemāna sevi, iedomājoties, ka pasaule ir Dieva bērnu draugs. Arvien paturi prātā Jēzus vārdus: “Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs” [Jņ.15:20]. Dažādos laikos apstākļi var būt atšķirīgi un konflikts pasaules un kristiešu starpā ne vienmēr skaidri saskatāms, taču tāds ir un būs.

Tomēr šī psalma galvenā uzmanība nav pievērsta konfliktam, vajāšanām un pasaules naidam, bet gan lielajam Palīgam un palīdzībai, ko saņem ticīgais.

Galvenais ir Tā Kunga klātbūtne.

Tāpēc, pat ja uzbrūk ienaidnieki, mēs tomēr neesam pagalam. Jēzus uzsver, ka elles vārti Viņa draudzi neuzveiks [Mt.16:18]. Viņa draudze ir īsts brīnums. Kad Jēzus atgriezīsies, Viņa līgava nāks Tam pretī un Viņu sagaidīs.