Kā gan šādi raksti var būt Dieva vārds?

Dievs caur apustuļiem un evaņģēlistiem ir runājis uzticamus un patiesus vārdus. Kā tas ir iespējams?

Baznīca vienmēr ir teikusi, ka Svētie Raksti ir Dieva iedvesmoti, proti, tie tikuši rakstīti tāpēc, ka Svētais Gars ir virzījis un vadījis to autorus.

Vispirms tas nozīmē to, ka Dievs caur savu Garu ir devis praviešiem pamudinājumu. Šie cilvēki tikuši Svētā Gara vadīti daudz noteiktākā un stingrākā veidā, nekā tas bija ar citiem Dieva kalpiem. Svētais Gars vadīja apustuļus Viņu sapulču laikā Jeruzālemē (Ap.d.15:8-28). Reizēm Svētais Gars pamudināja, citkārt atturēja šos vīrus šķērsot citu zemju robežas, kad tie devās sludināt Evaņģēliju (Ap.d.19:21;16:7).

Līdzīgi Svētais Gars darbojās uz apustuļiem un evaņģēlistiem, iedvesmojot viņus sarakstīt Svētos Rakstus. Kad Dievs caur Svēto Garu devis kādam autoram pamudinājumu rakstīt, Viņš arī vadījis to attiecībā uz rakstāmā saturu.

Bībelē nav nevienas norādes uz to, ka rakstītāji būtu šaubījušies par to, ko rakstīt, vai ka viņi būtu uzrakstījuši kaut ko atšķirīgu no tā, ko viņiem sacījis Dievs. Svētā Gara vadība skar arī sarakstītā stilistiku, kas pierādās gan Vecajā, gan jaunajā Derībā. Svēto Rakstu autori ir bijuši pilnīgi pārliecināti par to, ka Dievs tiešā veidā vada viņu mēles un spalvas (2.Sam.23:1-4).

Mācība par Svēto Rakstu inspirāciju nenozīmē, ka autori, atrodoties Svētā Gara ietekmē, pilnīgi zaudējuši savu personīgo gribu. ikviens autors saglabājis sev raksturīgas stila iezīmes. Bet viņa talants un viņa spējas bija pakļautas Svētajam Garam. ikviens vērīgs lasītājs, studējot Bībeli, var to ievērot pats.

Bībeles autori, rakstot Svētā Gara vadībā, pilnībā nodevuši šim darbam savas prāta un gara spējas. Pat par vienkāršiem pasaulīgiem autoriem dažkārt mēdz teikt, ka tie, rakstot kādu no saviem darbiem, bijuši inspirēti jeb iedvesmoti. Tas apliecina, ka vārds inspirācija ir aizgūts no Bībeles, lai apzīmētu kādu spēcīgu impulsu no ārienes un augstu koncentrēšanās pakāpi. Bet kristietības jomā ir daudz vairāk iemesla runāt par šādiem impulsiem, koncentrēšanos un garīgu vadību.

Inspirācija arī neizslēdz tos darbus, kuri parasti saistās ar grāmatu rakstīšanu: Bībeles grāmatu autori ir vākuši materiālus rakstīšanai un veikuši arī pētniecisku darbu vēsturisku faktu fiksēšanā. Jau no seniem laikiem ir zināms, ka viņi ir citējuši tiem pieejamos informācijas avotus (Joz.10:13; 2.Sam.1:18). Bibliskam autoram nav bijis nepieciešams gaidīt personīgas atklāsmes, jo viņam nepieciešamais materiāls bija pieejams caur esošām drošām liecībām vai varēja tikt paša savākts (Lk.1:1-4).