Tauta un valsts

Mēs bieži uzskatām par pašsaprotamu to, ka katrai tautai neizbēgami jābūt savai zemei jeb valstij. Pa lielākai daļai tie ir maldi: valsts un tautas robežas ļoti reti sakrīt viena ar otru.

Tautu vai tautību – ļaužu grupu, kurai ir viena valoda un paražas un kuras pārstāvji izjūt savstarpēju radniecību – var sadalīt vairākās daļas. Šīs tautas vai tautības daļas var mitināties divās, trīs vai pat vairākās dažādās valstīs. No otras puses, pastāv valstis, kurās viens vai divi simti tautu jeb tautību labprātīgi vai arī vairāk vai mazāk piespiedu kārtā dzīvo kopā organizācijā, ko sauc par valsti. Tātad valsts un tautas robežas nesakrīt. Mūsu mērķis nav nostāties par vai pret šādu lietu stāvokli. Mūsu mērķis ir tikai norādīt uz to, ka dažkārt plašāks jēdziens ir “valsts”, bet citreiz – “tauta”.

Mums šeit ir svarīgi saprast katra cilvēka, kā arī sabiedrības pienākumus, raugoties no kristīga viedokļa. Iespējams, ka apstākļi, kādos mums savas tautas vai valsts ietvaros jādzīvo, ir neapmierinoši: tautas ar atšķirīgu izcelsmi un tradīcijām dzīvo kopā vienā valstī, un tas daudziem šo tautu pārstāvjiem rada grūtības savstarpēji sadzīvot. Tomēr viņiem tas ir jādara, mēģinot rast vislabāko izeju. Ja risinājums ir sašķelt valsti vairākās jaunās “valstiņās”, tad šis jautājums vairs neiekļaujas mūsu pārrunu jomā, jo kļūst politisks. Mums tas jāapsver no ētikas viedokļa. Ja dažādas cilvēku grupas dzīvo kopā, kristiešu pienākums ir rast vislabāko iespēju, kā to darīt. Nedrīkst ieteikt vienai grupai pakļaut sev kādu citu vai vienai tradīcijai valdīt pār citām vai tās aizvietot. Vienīgais vēlamais risinājums ir iecietība, savstarpēja sapratne un sadarbība. Tādējādi kopdzīvei jābalstās uz cieņu pret citiem, kas sasaucas ar cilvēka pašcieņu. Tā kā mūs visus radījis Dievs, nav iemesla atmest savas tautas identitāti vai mantojumu, ja vien mūsu paražas un tradīcijas nav grēcīgas un nevērtīgas, un tādējādi kaitīgas kā mums pašiem, tā citiem. Tieši tādu pašu cieņu, kādu pieprasām pret sevi, mums jābūt gataviem nodrošināt arī citiem – atsevišķiem cilvēkiem, grupām vai tautām, atkarībā no konkrēta gadījuma (Mt.7:12).