Pēc Dieva prāt’ lai notiek man [541]

Pēc Dieva prāt’ lai notiek man, Es stāvu viņa ziņā.
Tiem palīdzēt viņš varens gan, Kas turās vien pie viņa.
Tas žēlīgs Dievs nelaim’ nogriež, Viņš šauš ar tēva prātu.
Tam paļaujos un uzticos, Viņš nepamet atstātu.

Dievs ir mans prieks un ceriba, – Lai notiek, kā viņš noliek;
Pie viņa man ir dzīviba, Svēts viņa prāts man paliek.
Tas vārds ir ties’, ka man mans Dievs Tos galvas matus skaitijs,
Viņš nomodā, pan pasarga Un nogriež visas kaites.

Kad man no pasaul’s ja-aiziet Pēc Dieva prāta svēta, –
Es ciešu klusu, mana liet’ Ir viņam pavēleta.
Es nomirstot to garu dod’ Iekš Dieva svētām rokām,
Jo tu, mans Dievs, man pestijs es’ No grēk’ un elles-mokām.

Vēl vienu liet’ sirds izlūdzās, To tu man, Kungs neliedzi:
Kad ļaunais gars man uzlaužās, Man savu roku sniedzi;
Neliec man krist un izsamist Par slavu tavam vārdam.
Kas to tev lūdz, paklausīts kļūs, – Uz to es saku Āmen!