Kamēr vēl Kristus ķēniņš būs [575]

Kamēr vēl Kristus ķēniņš būs, Viņš aizstāv mūs ar spēku;
Nevienam nebūs aiztikt mūs, Nez apgāzt viņa ēku!
Mums tas Kungs Cebaot, Tas mūs gan izglābt prot!
Kas priekš mums krustā kārts, Tam ir it spēcīgs vārds,
Tas satriec visu elli.

Gods lai top tevīm izsacīts, Tu, Kungs, vēl esi kājās;
Kamēr uz tevi draudze tic, Mums slikti vēl neklājās.
Gods tev, Jēzus Krist, Ka vēl pie mums grib’ mist,
Ka tu mūs vēl ieredz’, Ar savām bruņām sedz’; –
Mēs varam mierā palikt.

Tas stūra-akmins ir tavs krusts, Uz ko tu Ciān’ licis;
Tas nevar šķīst, nedz pušu lūst’ Nekas to nav aizticis.
Iekš Ciān’s tava telts Un tavu vārdu zelts;
Lai brīžam gan ir bads, Mūs glaba tava acs, –
Tavs gars vēl mūsu vidū.

Ak paliec niknā laikā ar, Kungs, savas draudzes daļa!
Tavs vārds, kas lielas lietas dar’, Lai skan iekš tās bez gala.
Lai tev tavs mūžīgs gods Šai draudzē ar top dots!
Tavs vārds lai gaiši spīd, No sirdīm ne-izkrīt,
Kaut zem’ un debess zuztu!