Svētā Gara svētkos

Pirmajos Vasarsvētkos Svētais Gars izlējās ar redzamu zīmi. Biklie apustuļi iemantoja drosmi pasludināt krustā sisto un augšāmcelto Kristu.

Trīs tūkstošs siržu tika aizskartas un saņēma pārliecību par grēku piedošanu Jēzus vārdā. Tas bija brīnišķīgs laiks. Jaunatgrieztie nepalika sēžam savos kaktos, bet pastāvēja apustuļu mācībā, lūgšanā, sakramentā un bija kā viena sirds un dvēsele. Pirmā kristīgā draudze bija dzimusi. [Ap.d.2]

Visu to mēs pieminām Vasarsvētkos.

Dievs, tomēr, nevēlas, lai Vasarsvētki mums būtu vienīgi pagātnes notikumu atceres pasākums. Viņš arī šodien vēlas mums dāvāt patiesu Vasarsvētku garu. Pats būtiskākais šajos svētkos ir Jēzus atzīšana.

Ne viens vien zina pietiekami daudz par Jēzu, tomēr nepazīst Viņu tādu, kāds Viņš ir.

Pirms pareizi iepazīt Jēzu, mums visupirms ir jāiepazīst pašiem sevi Dieva bauslības gaismā. Proti, mums jāatzīst fakts, ka esam grēcinieki, kuriem nepieciešams Dieva Dēla upuris mūsu labā. Nekas cits nelīdzētu. Tik lieli ir mūsu grēki!

Kristus cieta par mūsu grēkiem, tādēļ Pētera vārdi uzrunā arī mūs: “Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.” [Ap.d.2:36] Kādi “jūs”? Tie esam mēs visi – gan es un jūs.

Protams, toreiz to paveica jūdi kopā ar romiešiem, tādēļ mūs par to nesauks pie atbildības. Bet patiesais iemesls Jēzus nāvei bija mūsu grēki. Tādēļ arī mums ir pamats līdzīgi muitniekam sist pie krūtīm un sacīt: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs.” [Lk.18:13]

Šī lūgšana atklāj vēl vienu Jēzus iepazīšanas aspektu. Jēzus iemantoja mums Dieva žēlastību, un tagad Dievs ir žēlsirdīgs pret mums Jēzus dēļ. Svētais Gars caur Vārdu māca mums pazīt Jēzu kā mūsu grēku Izpircēju. Nu, mums ir miers sirdī.

Ja mēs esam iemācījušies pazīt Jēzu kā mūsu Atpestītāju no grēka, mēs esam svētlaimīgi. Mēs vēlamies dalīties savā ticībā ar citiem, un tas var notikt ar diviem līdzekļiem.

Pirmkārt, mēs pulcējamies ticības vienprātībā ap šķīstu Dieva vārdu kā kristīgā draudze. Tādējādi mēs esam stiprināti, mēs iedrošinām viens otru, un Svētais Gars uztur mūs ar Dieva vārda maizi.

Otrkārt, mēs apliecinām mūsu ticību šajā pasaulē un pazemīgi vedam arī citus pie pestīšanas avota. Tādējādi Svētā Gara vējš var veikt savu darbu un sirdis var tikt atspirdzinātas.