Pestīšanas prieks

Kungs sūtīja apustuļus paust ļaudīm labu un priecīgu vēsti par cilvēku grēku izpirkšanu un nākšanu Debesu valstībā Jēzū Kristū.

Tāda arī šodien ir kristīgās Baznīcas misija. Baznīca nav skumju un sērīgu ziņu izplatītāja. Patiess Evaņģēlijs ticīgajos liek izplaukt pestīšanas priekam.

Ak, kā gan katrs ticīgais no visas sirds vēlas, lai šī pasaule reiz apjēdz, ka kristīgā ticība ir tik patiess labs un prieka pilns darbs, ka vairāk par visu citu ir ticēšanas, studēšanas un izplatīšanas vērts.

Turpretīm, šī pasaule neredz Evaņģēliju tādu. Neticīgais uzskata, ka Evaņģēlijs ir visu prieku gals, rīcības brīvības ierobežotājs un šausminoši nospiedošs slogs sirdsapziņai.

Ja tu esi viens no viņiem, tad padomā, kādēļ apustuļi šo vēsti nosauca tieši par “Evaņģēliju” – priecīgo vēsti, un kāpēc, nežēlīgi vajātais, apustulis Pāvils savā darbā neatlaidīgi pauda prieku? [2.Kor.6:10]

Vai tad tieši tāda pārliecība un spēks mums nav vajadzīgs dzīvojot bezcerības un nenoteiktības ēnā, kas nomoka cilvēkus šajā pasaulē?

Ja jau Evaņģēlijs ir labs un atdzemdinošs spēks, tad daudzi to nemeklē, izvairās no tā vai pat ienīst? Tādēļ, ka Bībele patiesība piepildās: “Mēs zinām, ka visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” [1.Jņ.5:19] Tumsība nemeklē gaismu, bet gaisma spīd tumsībā. “Ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.” [Jņ.3:20]

Cilvēks ar saviem paša spēkiem nevar uz Jēzus Kristu ticēt nedz pie Viņa nākt. Atgriešanās ir Dieva darbs.

Ar savu vārdu Dievs stājas cilvēka ceļā un satriec viņu līdz izmisumam. Cilvēks atzīst sevi par vainīgu Visuaugtākā priekšā un brēc: “Bēdas man, jo es esmu nolādēts un pazudis!” Dievs atbild: “Tu neiesi pazušanā, jo Es esmu tevi atpircis. Es piecelšu tevi un likšu uz pestīšanas klints. Nebaidies, tev tavi grēki ir Kristū piedoti.”

Izmisumu nu aizstāj priecīga pārliecība par glābšanu. Dievs mani mīl, jo licis mirt savam Dēlam manā vietā. Lai arī es esmu grēcinieks, Dievs ir žēlsirdīgs!