Svēto dienu svētīt

Dekalogs neietver sevī nevienu bausli kas liktu strādāt, bet gan bausli, kas pavēl atpūsties no darba. Tā ir pārmaiņa pierastajā domāšanā.

Darbs trešajā bauslī tiek pieņemts kā pašsaprotams, taču Dievs zina, ka darbs, ko cilvēks veic, iegūst pār viņu tādu varu, ka tas vairs no tā nevar atrauties, un viņš visu cer iegūt no savas darbošanās un aizmirst Dievu.

Tāpēc Dievs pavēl atpūsties no sava darba. Ne darbs uztur cilvēku, bet vienīgi Dievs, cilvēks nedzīvo no darba, bet vienīgi no Dieva. „Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. …Saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā” (Ps.127:1-2), iebilst Bībele visiem tie, kuri no darba veido savu reliģiju. Svētās dzīves miers ir redzamā zīme tam, ka cilvēks dzīvo no Dieva žēlastības un ne no darbiem.

Svētās dienas miers ir neatņemams svētās dienas svētīšanas nosacījums. Darba mašīnai piesaistītajam, pazemotajam, pārgurušajam cilvēkam ir nepieciešams miers, lai viņa domāšana taptu skaidra, jūtas attīrītos, viņa griba darbotos.