Sirmgalvjiem

“Līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi.” [Jes.46:4]

Mēs visi novecojam, bet ne visiem tas notiek vienādi. Kādam spēki izdziest lēnām, citam jādodas mūžībā vēl fiziski un garīgi pietiekami stipram. Novecošana mūs reizēm biedē. Arī ticīgais nav brīvs no tā.

Nāve biedē tāpēc, ka tā nekad nav dabiska.

Dievs cilvēku nav radījis mirstīgu. “Grēka alga ir nāve.” [Rom.6:23] Tādēļ cilvēka nāve ir vispretdabiskākā parādība. Un cik gan grūti ir skatīties nāvei acīs ar nemierīgu sirdsapziņu!

Kristīgajā ticībā ir zāles pret novecošanu un nāvi. Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība un žēlsirdība. Jēzus uzvarēja nāvi upurējot sevi par svešiem grēkiem. “Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.” [1.Jņ.4:9]

Kad baida grēka alga, tad liec visu savu paļāvību Kristū un dzīvo jaunu dzīvi. Kas tic Pestītajam, ir jauns radījums. Ārēji mēs dzīvojam un esam pakļauti nāvei, bet nāve nevar mūs aprīt. Kristū ticīgajam nāve ir vārti uz mūžīgo dzīvību, jo esam Kristus nāvē kristīti. “Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.” [Kol.3:3-4]

Spēkiem mazinoties, mēs nespējam lasīt Dieva vārdu kā agrāk. Nevar pat ik svētdienas saņemt Svēto Vakarēdienu. Ticīgs sirmgalvis tad var satraukties. Bet mums nav jādomā par mūsu pašu spēkiem un spējām, bet vienīgi par Dieva spēku.

Jau svētajā Kristībā Dievs mūs pieņēma un darīja par saviem bērniem. Ar savu Vārdu Viņš mūs līdz šim ir paturējis Kristības derībā, un atgriezis, kad bijām atkrituši. Pat viszemāk kritušais grēcinieks tiek aicināts atpakaļ.

Dievs nenoraida mūs mūsu nespēka dēļ. Viņš saka: “Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un arī turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.” [Jes.46:4]

Dieva žēlastība nekad nebeidzas, un Viņa spēki neizsīkst.