Mācītāju uzturlīdzekļi

Ja gribam ievērot baznīcas vajadzības, mums daudz vairāk vajadzētu raudzīties, lai tās kalpi tiktu godam uzturēti un apgādāti. Daudzviet viņi līdz ar savu saimi tik tikko spēj paglābties no bada. Ļaužu skopums daudzus – jo īpaši jaunus, spējīgus cilvēkus – atbaida no sludināšanas amata, tā ka viņi to negrib uzņemties.

Ne visiem ir tik priecīga, droša sirds un tāda pastāvība, lai par savu grūto darbu un pūlēm labprāt saņemtu tādu algu – nepateicību, naidu un badu. Un krietnam, godājamam namatēvam nekas nevar būt tik apgrūtinoši un sāpīgi kā redzēt, ka viņa sievai un bērniem nākas ciest badu un trūkumu; jo tad, ja viņš ar savu darbu vai studijām pildītu kādu citu amatu, viņa tuvinieki varētu dzīvot daudz labāk.

Lai gan ne katrs var studēt medicīnu vai tiesību zinātnes – lielo izdevumu dēļ, ko tādas studijas prasa, – tomēr ikviens, kurš ir studējis un izglītots, var pildīt kādu laicīgu amatu, ar mierīgu sirdsapziņu un Dieva palīdzību iemantodams godu un mantu, tā ka spēj godam uzturēt savu sievu un bērnus.

Tas ļoti iespaido jaunus cilvēkus – viņi nevēlas apzināti padarīt savu sievu un bērnus par ubagiem. Neizbēgami notiks tā, ka ļaužu lielā skopuma dēļ, kādu sludinātājiem nākas pieredzēt, baznīca paliks gluži tukša un tajā būs sastopami tikai neizglītoti, rupji ēzeļi, – kā to jau varam redzēt paši savām acīm. Daudzi piemēri rāda, kā neizglītotu ļaužu valdīšanas dēļ pareizā mācība tiek aizēnota, kā visas labās, brīvās zinātnes tiek apspiestas un nicinātas.

Tādēļ nevienam nevajadzētu uzskatīt par piedauzību to, ka krietni, dievbijīgi firsti un valdītāji godam uztur uzticamus baznīcas kalpus.