Dieva valstība un pasaules valstis

▶ Noklausies šo e-publikāciju

Trīsvienīgais Dievs ir visas pasaules radītājs, uzturētājs, pestītājs, tiesnesis.

Ar to, ka Kristus sludina Dieva valstības nākšanu, tās pretstats iepretim pasaules valstīm atklājas ne vien ap mums, bet arī mūsos: “Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: ‘Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju’.” (Mk.1:14-15)

“Jēzus atbildēja Pilātam: ‘Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās. Bet nu Mana valstība nav no šejienes.’ Tad Pilāts Viņam sacīja: ‘Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?’ Jēzus atbildēja: ‘Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi. Pilāts Viņam saka: ‘Kas ir patiesība?’” (Jņ.18:36-37).

Baznīca ir pasaulē, bet nav no pasaules	Pasaule ir Dieva radība no sākuma līdz beigām
Sludina Dieva vārdu bauslībā un evaņģēlijā	Dieva radība
Izsauc Dieva tautu no pasaules tautām	grēkā krišanas sekas ir: nāve, velns, grēks pasaulē
Kristības sekas ir jaunradīšana: vecais cilvēks pēc grēka miesas – jaunais cilvēks pēc gara līdz nāvei (Rom 7). Vakarēdiens ir ceļamaize caur laiku uz mūžību. Tādēļ kristīgā draudze lūdz: „Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”. (Mt.6:9-10) „Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (1.Tim.2:1-4)	Dievs uztur pasauli arī pēc grēkā krišanas par savu bauslību (pirmais bauslība lietojums – usus politicus/civilis): „Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. (Rom.13:1-5)

Pastarā tiesa par visu pasauli un visiem cilvēkiem: „No kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos”.

„Jo noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama. Bet, ja papriekš pie mums, kāds gals būs tiem, kas neklausa Dieva evaņģēlijam?” (1.Pēt.4:17)

„Un tad nāk gals, kad Viņš nodod Valstību Dievam un Tēvam, kad Viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.

Jo Viņam vajag valdīt, tiekāms Viņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve. Jo Tas Viņam ir visu nodevis zem Viņa kājām; bet, kad saka: viss Viņam nodots, – tad, protams, izņemot To, kas Viņam visu nodevis. Bet, kad Viņam viss būs nodots, tad arī Dēls pats pakļausies Tam, kas Viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.” (1.Kor.15:24-28)