Dieva un cilvēku aizsardzība

Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! (Ps.46:12)

To es jums, Jūsu žēlastība kūrfirst, rakstu ar nodomu, lai Jūs zinātu, ka atgriežos Vitenbergā daudz augstākā, nekā tikai kūrfirsta aizsardzībā. Es arī nedomāju lūgt Jūsu žēlastības kūrfirsta aizsardzību. Jā, es domāju, ka pats varētu aizsargāt Jūsu žēlastību labāk nekā Jūs mani. Turklāt ja es zinātu, ka Jūsu žēlastība kūrfirsts grib un var mani sargāt, tad es nemaz nenāktu.

Šajā lietā nevar palīdzēt ne šķēps, ne zobens; te jādarbojas Dieva žēlastībai – bez visām cilvēku rūpēm un līdzdalības. Tādēļ – kas visstiprāk tic, tas vislabāk varētu mani šeit aizsargāt. Bet, tā kā tagad jūtu, ka Jūsu Žēlastība kūrfirsts vēl ir ticībā vājš, es nekādā ziņā nevaru uzskatīt Jūs par to vīru, kurš spētu mani aizsargāt un paglābt. Ja Jūsu žēlastība ticētu, Jūs redzētu Dieva godību; bet, tā kā jūs neticat, Jūs arī to neesat redzējis.

(No vēstules kūrfirstam Frīdriham, ko Luters rakstīja, atstājis Vartburgu)