Atbildība Dieva priekšā

“Jums nebūs pieļaut tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku. Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības, – Es esmu Tas Kungs!” [3.Moz.19:15-16]

Pasaulē ir ļoti daudz netaisnības, un tā ir bijis vienmēr – gan tālā senai nē, gan vēlāk. Arī mūsdienās situācija nav būtiski uzlabojusies.

Netaisnība bieži izpaužas tā, ka bagātie un varenie apspiež vājos. Vai to neapliecina visa vēstures gaita? Varenie ir izmantojuši savu varenību, bet vājajiem bijis jācieš. Valdnieki un varasvīri nereti savā godkārībā ir pārkāpuši visas robežas un paplašinājuši savas teritorijas. Lielie un varenie sabiedriskajā dzīvē arvien ir darījuši pāri maziem un vājiem.

Bet Dievs mīl taisnību, tāpēc mums, kristiešiem, ir jānostājas apspiesto un neaizsargāto pusē.

Taču Dieva vārds māca vēl ko citu. Bībele uzsver, ka arī attieksmē prot varenajiem mēs nedrīkstam nedomājot nostāties zemo pusē.

Arī tā iespējams kļūdīties.

Mēs žēlojam zemos, nabagos un nicinātos, uzskatot, ka ir jāatbalsta sabiedrības pabērni, bet varenajiem un ietekmīgajiem vienmēr ir jāpiekāpjas, Taču arī šādi var izpausties netaisnība. Bībele māca ikvienā situācijā rūpīgi noskaidrot patiesību.

Nav viegli aizstāvēt vājos, jo varenie mēdz to atcerēties un atriebties, Taču reizēm tikpat grūti ir vērsties pret zemajiem, kas nostājušies netaisnības pusē.

Jautāsim vēlreiz: vai nav jāžēlo zemie un nabagie? Protams, ir! Taču galvenais jautājums arvien būs: kas ir pareizi? Kam ir taisnība? – Mums jāuzdod tieši šādi jautājumi!

Ne bez iemesla Bībelē ir atrodami šādi pamudinājumi. Paturēsim tos prātā! Vairums no mums nav cilvēku tiesneši un prokurori, un tas nozīmē, ka mūsu domas un runas bieži vien būs atšķirīgas. Bet ka kristieši atcerēsimies, ka mūsu atbildība ir nevis lielu vai mazu cilvēku, bet Dieva priekšā.