Uz mūžīgo mērķi

Katram uzdevumam, ko plānojam un veicam, ir savs mērķis, sākums un beigas. Cilvēka dzīve kopumā ne ar ko neatšķiras no parasta ikdienas uzdevuma. Arī dzīvei ir mērķis, sākums un gals. Gals nenozīmē to, ka dzīve ir pabeigta, bet gan to, ka, ja tā ir bijusi īsta dzīve, tad tās mērķis ir sasniegts.

Raugoties no kristīga viedokļa, kuram vienmēr jābūt saskaņā ar Dieva atklāsmi Viņa vārdā, Viņš ir dzīves sākums vai, pareizāk sakot, Viņš ir klāt jau pirms dzīves sākuma. Tāpēc Viņš būs klāt arī pašās beigās, jo nekas nepastāvēs pēc Viņa: “Jūs esat Mani liecinieki – tā saka Tas Kungs – un jūs esat Mani kalpi, ko Es esmu izredzējis, lai jūs to atzīstat un Man ticat, ka Es tas esmu. Priekš Manis neviena cita Dieva nav bijis, un pēc Manis neviena cita nebūs” (Jes. 43:10).

Svētajos Rakstos šī patiesība par Dievu minēta visdažādākajā veidā. Visos šajos aprakstos centrā ir mūžīgais Dieva Dēls – Jēzus Kristus -, ko sauc ne tikai par CEĻU (Jņ. 14:6), bet arī par “Alfu un Omegu, Sākumu un Galu” (Jņ. atkl. 21:6.). Jēzus Kristus tādā mērā, kādā spēj saprast cilvēka prāts un sirds, ir mums atklājis, kas ir Dievs un kas – cilvēks, no kurienes mēs nākam, kādi bijām iecerēti un kurp mums jādodas. Tādējādi Viņš mums skaidri ir atklājis mūsu mērķi: “Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ. 3:16). “Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu” (Jņ. 17:3). Var teikt, ka visa kristīgā mācība un ticības apliecība ietverta vienā vārdā – JĒZUS KRISTUS -, kā arī vienā vārdā, kādā Viņu sauc, “VĀRDS”: “Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū”, .. pilns žēlastības un patiesības” (Jņ. 1:14).

No Jēzus Kristus esam saņēmuši arī svarīgākos ētikas principus. Kā minēts iepriekšējās nodaļās, “Ceļš” nozīmē arī “Patiesību” un “Dzīvību”. Vai nu mēs lietojam to vai citu vārdu, runājam par “sirdi”, “sirdsapziņu”, “mīlestību” vai “tuvāko”, “sadraudzību”, “sabiedrību”, “labajiem darbiem” utt., kristieša dzīves gājums būs atkarīgs no viņa Kunga un Pestītāja. Tādējādi viss, par ko var runāt kristīgajā ētikā, ir par un ap Jēzu Kristu, cieši saistīts ar Viņu. Viņš ir ne tikai kristīgo uzskatu, bet arī kristīgās ētikas “Alfa” un “Omega”. Tāpēc kristieša dzīves sākums atrodams Dieva prātā, un tās beigas īstenībā nav nekādas beigas, jo nāve ir tikai durvis, kas ved uz mūžīgo pasauli, kurā Dieva griba valdīs mūžīgi.