Dieva brālis
“Jēzus viņai saka: “Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.”” [Jņ.20:17]
Tā ir brīnišķīga vēsts! Jēzus mūs sveicina ar zīmīgiem vārdiem, kuriem grūti noticēt.
“Ej pie Maniem brāļiem,” Viņš saka. Brīnumains sveiciens. Padomā, Jēzus mūs sauc par brāļiem! Viņš ir mūsu Brālis. Viņš, kam pieder visa vara debesīs un virs zemes, sēž pie Tēva labās rokas un sūta mums sveicienu, sacīdams: tu esi Mans brālis.
Toreiz šos vārdus Jēzus teica mazajam mācekļu pulciņam. Pēc visa pār dzīvotā pārbijušies un apjukuši viņi uzklausīja sveicienu, kas apgalvoja, ka Jēzus ir viņu Brālis.
Tad Jēzus turpināja: “Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.” Jēzus apliecina, cik cieši Viņš saista mūs pie Sevis: jums un Man ir viens Dievs un Tēvs.
Šo domu piemin arī Pāvils, skaidrodams, ko nozīmē būt Dieva bērnam “Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdz mantinieki” [Rom. 8:17].
Pēc nāves un augšāmcelšanās Jēzus piemin Savu pabeigto darbu un sauc mācekļus par brāļiem. Agrāk Viņš nekad to nebija darījis. Tiesības būt par Viņa brāļiem Jēzus mums ir ieguvis ar Savu vietniecisko upurnāvi, grēku izpirkšanu un augšāmcelšanās uzvaru.
Es apzinos, ka tik dižas lietas es noteikti neesmu pelnījis. Luters saka
“Visu savu grēku dēļ es drīzāk būtu pelnījis saukties nevis par Jēzus, bet par velna brāli.”
Bet Jēzus man ir sūtījis šādu zīmīgu sveicienu, tāpēc es uzdrošinos ticēt! Jēzus nopelna dēļ es esmu Dieva bērns un Jēzus brālis, kam dotas Viņa debesu svētlaimes mantojuma tiesības.
Vai arī tev ir šīs tiesības?
Ieskaties