Ak kā ir ta stunda svēta [254]
Ak kā ir ta stunda svēta, Kad tev, Jezus, dodamies
Un kā mīļā mājas-vietā Tavā sirdī zinamies,
Kad tev vienu sirds un mēle Sauc un meklē lūdz un vēle,
Kad tev miesa, dvēs’le, prāts Tiek pavisam dāvināts!
Tu mums dod’ ar labu prātu Visu debes-svētibu,
Sevi pašu ar turklātu; – Kaut vien mēs to atzītu,
Ka mums šeit piekš tev būs stāvēt, Tevi pielūgt, tev vien slavēt
Un no tavas pilnības Smelt iekš īstas ticibas.
Nu tad nāci, Kungs, un dzirdi Mūsu dvēseles šodien;
Mūsu mutē, mūsu sirdī Dzīvo, valdi tu viens vien!
Lai mēs klusu tev pie kājām Sēžam un tev neatstājam;
Runa tu, mēs klausisim Un uz tev vien skatisim.
Ieskaties