Pirmā zīme

Kāzas Kānā (Jņ.2:1-11) ziņo par “pirmo zīmi, ko darīja Jēzus” lai atklātu savu godību.

Tā ir zīme, kas ir ļoti apbrīnojama un pēc mūsu sapratnes, šāda viņa ķēnišķīgās godības zīme gandrīz vai ir lieka, raugoties uz necilo iemeslu. Bet svarīgākais ir tas, ka šī Jēzus dievišķās varas zīme paliek apslēpta arī viesiem, galda uzraugam, kāzu līgavainim, šī zīme daudz vairāk kalpo vienīgi mācekļu ticībai.

Jēzus nevēlas ar maģisku brīnumu palīdzību panākt, ka viņu atzīst kā Dieva Dēlu, bet Viņš vēlas lai tic, ka Viņš tas ir. “Viņa mācekļi ticēja Viņam”. Jēzus ķēnišķība ir paslēpta Viņa zemībā un tiek saredzēta vienīgi lūkojoties ticībā.

Šeit cieši saslēdzas Epifānijas dienas un Ziemassvētku saturs, tā kā kļūst saprotams, ka Epifānijas diena vienlaikus bija arī tā atspīdēšana, kam nebija “nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma” (Jes.53:2). Tādējādi Epifānijas diena norāda uz laiku, kas tai seko Baznīcas gadā – uz Ciešanu laiku.