Svētā Bonifācija diena

5.jūnijā tiek pieminēts mocekļu nāvē mirušais vīrs, kurš atnesa kristīgo ticību Vāczemē un kurš kļuva par pirmo Maincas arhibīskapu.

Vinfrīds, kuru vēlāk sāka saukt par Bonifāciju, dzimis 7.gadsinmta 60-tajos gados Anglijā. Viņš izglītību apguva benediktiešu klostera skolā un pēcāk izvēlējās kļūt par mūku.

Iespaidojoties no daudzu citu piemēriem, Vinfrīds apņēmās arī nest Kristus evaņģēlija vēsti pagānu tautām. Par viņa misijas lauku kļuva ģermāņu pagānu ciltis.

8.gadsimtā angļu mūks devās uz patreizējas Vācijas teritoriju rietumu apgabaliem, lai mācītu tur dzīvojošiem par Trīsvienīgo Dievu un sludinātu Viņa atklāto vārdu.

Ģermāņu zemēs Vinfrīds paveica ļoti daudz labu darbu, tādēļ viņam deva atbilstošu vārdu – svētais Bonifācijs (latīniski “labie darbi”).

Bonifācijs arī tiek uzskatīts par pirmo, kas sāka egli izmantot kā kristīgās ticības zīmi, izskaidrodams Trīsvienību.

Pēc tam, kad Vācijas zemes tika sekmīgi kristianizētas, Bonifācijam uzdeva pārlūkot izveidotās draudzes un 743.gadā nozīmēja par Maincas bīskapu.

754.gada 5.jūnijā Bonifācijs ar kristīgās misijas līdzstrādniekiem gatavojās uzņemt draudzē jaunatgrieztos, kad viņiem piepeši uzbruka pagāni un visus noslepkavoja.