Bauslība un Evaņģēlijs Dieva vārdā

Protams, Bībelē var pievērst uzmanību Bauslības likumiem un žēlastības pilnajiem Evaņģēlija vārdiem (“labajiem apsolījumiem”). Taču tā ir tikai lietas viena puse. Tas, kas ir Bauslība un kas ir Evaņģēlijs, ir atkarīgs arī no situācijas, kurā dzirdam Dieva vārdu, mūsu pagātnes pieredzes utt. To apliecina vienkāršs piemērs.

Mēs lasām pazīstamos Jēzus vārdus: “Seko man.” Dažkārt, kad mēs esam ļoti aizņemti ar savu karjeru vai steidzamies izpildīt visus dzīves pienākumus, Dieva vārds var būt kā barga pavēle, kas mums traucē. Mēs varam arī jautāt: “Kāpēc lai es to darītu? Vai nav cita, man piemērotāka ceļa?” Vārdus “seko man” mēs tad uztveram kā stingru bausli. Bet citreiz, kad mēs esam diezgan izmēģinājušies paši savus ceļus, tie paši vārdi var skanēt kā mierinājums, kā maigs un svētījošs aicinājums mesties Tā Kunga rokās, kad mēs esam pasaulīgās steigas nogurdināti un ievainoti: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” [Mt.11:28]

Bauslība dod mums vajadzīgās zināšanas par Dieva svēto gribu, par mūsu grēkiem un pārkāpumiem un par to, ka mēs esam grēcinieki. Šādas patiesības var atrast gandrīz jebkuros Bībeles vārdos, pat ja pārsvarā mēs tos uzlūkojam kā Evaņģēlija vārdus. Taču ir robeža, kuru Bauslība nevar pārvarēt. Kad tā mūs ir pārliecinājusi, ka esam grēcinieki, tā nevar piedot mūsu grēkus. Tā var būt vienīgi vadonis, kas rāda ceļu pie Evaņģēlija. [Gal.3:24]

Evaņģēlijs rāda mums žēlastību Kristū, vēl vairāk, šī žēlastība ir domāta visiem ļaudīm, arī mums: Jēzus Kristus “ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku”. [1.Jņ.2:2] “Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.” [1.Tim.1:15]