Kristiešu attiecības ar sabiedrību

“Par to viņi brīnās, ka jūs nepeldat līdzi tani pašā posta dzīves straumē, un zaimo jūs.” (1.Pēt.4:4)

Īsi un skaidri: kristietis vairs nevar un nedrīkst visu darīt līdzi citiem, darīt to, ko dara visi. Piemēri tam man noteikti nav jānosauc, katrs no mums var kaut ko tādu piedzīvot. Bet katrs var piedzīvot arī to, cik bieži tieši tad viņa sirdsapziņā runā kāda balss un jautā: vai tu vēl seko Jēzus Kristus Vārdam un piemēram, vai arī tu ej pats savus ceļus, sekodams kādam citam?

Bet līdzās šādām ikdienas problēmām ir arī kāds svarīgs uzdevums. Tā sauktā apkārtējā pasaule un sabiedrība jau katrā ziņā ir ļoti uzmanīga, īpaši tad, ja runa ir par atšķirībām un nošķiršanos. Par tikumiskajām vērtībām un mērauklām runā vienmēr tad – tā tas ir arī Latvijā – kad to trūkst un kad ir redzams, kas sabiedrībā notiek tad, kad zudumā gājuši tikumības kritēriji. Taču tie nav vienkārši pieburami vai panākami ar pavēlēm. Šeit var noderēt tikai piemērs, paraugs. Tur tad arī ir kristīgās draudzes uzdevums un iespējas, arī tad, ja tā būtu maza pēc skaita un vāja pēc ietekmes.

Kalna sprediķī mūsu Kungs izmanto trīs tēlus, lai padarītu uzskatāmu kāda neliela pulciņa ietekmi. Viņš saka: “Jūs esat zemes sāls, pasaules gaisma un pilsēta kalna galā.” Trīs tēli raksturo kādas nelielas kopas ietekmi, kam var būt neaizvietojama nozīme. Bez sāls nebaudāms ir ēdiens, bez gaismas nekas nav saskatāms arī redzošām acīm, un pilsēta kalnā ceļotājiem, kad tie, piemēram, tuksnesī nomaldījušies, sniedz orientāciju un pajumti.

Visos trīs piemēros Kalna sprediķī runa ir tieši par to, ka kristiešu dzīve ir tāda, kas atbilst viņu Kunga baušļiem un norādījumiem. Nošķiršanās no pasaules tādēļ ir, lai cik tas paradoksāli arī skanētu, pievēršanās pasaulei un kalpošana tai. Kurš kā kristietis grib piemēroties pasaulei un rīkoties saskaņā ar to, tas pārtrauc tai kalpot un ļauj tai pakalpot viņam, ļauj sevi godināt un gūt apliecinājumu.

Šo tēlu – “pilsēta kalna galā” – mēs labi varam attiecināt uz mūsu baznīcām. Tās ir redzamas un dzirdamas ar saviem zvaniem. Un ko darītu tūristi bez baznīcām Rīgā vai citās pilsētās un ciemos? No baznīcām iziet sludināšanas gaisma, un no šejienes pasaulē, sabiedrībā iedarbojas arī draudzes dzīves liecības sāls. Tam mums ir daudz iespēju un uzdevumu, kam nav sakara ar lieliem vai maziem skaitļiem, bet gan vienīgi ar mūsu Kunga uzdevumu un Viņa Gara klātbūtni.