Mēs visi esam zagļi Dieva un pasaules priekšā

“Tev nebūs zagt.” [2.Moz.20:15]

Šis bauslis parāda, ko Dievs domā par mums, proti, ka mēs visi – bez izņēmuma – esam zagļi Dieva un pasaules priekšā. Jo, ja vien Dievs zagli neaptur vai bende viņu neizbiedē, viņš turpina darīt savu darbu visrupjākajā veidā.

Bet tev nav jādomā, ka zadzis esi tikai tad, ja esi atņēmis savam tuvākajam viņa mantu. Tāpat, kad redzi savu tuvāko ciešam badu, slāpes, trūkumu, kad viņam nav pajumtes, apģērba vai apavu un tu viņam nepalīdzi, – arī tad tu zodz, gluži kā paņemdams naudu no viņa maka vai lādes; tas ir tādēļ, ka tavs pienākums ir palīdzēt tuvākajam, ja to piemeklējis posts. Jo tava manta nepieder tev; tu esi tikai tās pārvaldnieks, kas iecelts šai amatā, lai izdalītu mantu tiem, kam tā vajadzīga.

Tādēļ garā zagļu rindā ir rakstāmi arī visi tie, kuri savu mantu nedod tiem, kam tā nepieciešama, kuri neievēro sava tuvākā vajadzības un vienaldzīgi paiet tam garām.