Kā neuzķerties uz viltus pravietojumu?

Atkal saņēmu ziņu par jaunu pravietojumu. Arī šoreiz sūtītājs apgalvoja, ka to saņēmuši Dieva kalpi tieši no paša Dieva. Ko lai nu sakām?

Dieva Baznīca ir uzcelta “uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus.” [Ef.2:20] Šis pamats ir svētā Bībele. Tā ir pilnīgi pietiekama. To nav nepieciešams papildināt. “Raksti nevar tikt atcelti.” sacīja Jēzus. [Jņ.10:35]

Klejojošās “pravietiskās atklāsmes” ir galēji fanātisku reformētās kristietības pārstāvju augļi. Viņu mācība ir legālisms. Viņi draud ar bojāeju un pieprasa nožēlu. Tur nav ne vēsts no piedošanas Evaņģēlija.

Bet vienīgi piedošana ir jaunas dzīves iesākums. Neapšaubāmi, atgriešanās un atmoda ir jāsludina, bet tas jādara pareizi. Arī tā ir taisnība, ka grēcīga dzīve noved nāciju līdz iznīcībai. Tomēr nākotne mums nav zināma, nedz arī Dieva nodomi un ceļi. Dievs ir pacietīgāks nekā mēs, jo vēlas izglābt, nevis pazudināt. Viss ko mēs varam – izteikt minējumus.

Šie pravietojumi nepiepildās. Tas vien liecina par to izcelsmi. Kādā 1970.gada bukletā tika apgalvots:

“Aptuveni jūlija beigās vai augsta sākumā Dievs atklāja savai kalponei no Satakuntas, ka mūsu tauta nesagaidīs pat nākamos Ziemassvētkus, ja šie stūrgalvji, kas mīl pļēgurošanu un uzdzīvi, nenožēlos visus savus grēkus.”

Somi toreiz nenožēloja visus savus grēkus. Iespējams, tie nenožēloja nevienu pašu. Tomēr Ziemassvētki pienāca.

Kāds apgalvoja:

“Mans kalps Luters neatbalstīja bērnu kristīšanu. Bērnu kristīšana ir apgrēcība, ko iedibinājis sātans, kas ar viltu piesaucis mana kalpa Mārtiņa Lutera vārdu.”

Melus, un neko citu, šeit atpazīs katrs, kurš daudz maz zina vēsturi. Piemēram “Baznīcas Postillās” Luters māca:

“Pats Jēzus pavēl vest bērniņus pie Viņa, norājot visus, kas to kavē… Tas ir pilnīgi pareizi un kristīgi, ja vedam bērnus pie Viņa. Un tas var notikt vienīgi Kristībā.”

Uzklausiet, ko par viltus praviešiem saka Bībele: “Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas Manā Vārdā sludina melus, tie saka: es redzēju sapni, es redzēju sapni! Cik ilgi tas vēl būs šo praviešu sirdīs, kas sludina melus un sludina savas sirds maldus un kam ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, Manu Vārdu Manā tautā nogremdēt aizmirstībā, tāpat kā viņu tēvi paguva aizmirst Manu Vārdu aiz Baala vārda? Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un, kam atklājies Mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?” – tā saka Tas Kungs.” [Jer.23:25-28]