Ko dara pravietis

Ārons, tavs brālis, būs tavs pravietis. [2.Moz.7:1]

Tas Kungs sūtīja Mozu pie faraona ar vēstījumu. Viņam bija jālūdz, lai valdnieks ļauj Israēla tautai pamest Ēģipti. Mozus no šī uzdevuma izbijās un taisnojās, ka neprot runāt. Tas Kungs viņam teica: tev par to nav jāraizējas, jo tavs brālis Ārons runās par tevi. Tu liksi Manus vārdus viņa mutē, un viņš runās tavā vietā.

Ārons kļuva par Mozus pravieti. Pravietis runā kāda cita vārdā un viņa vietā. Pravietis ir saņēmis vēsti, kas jāsludina. Vēsti viņš nav izgudrojis pats, bet saņēmis no Dieva. Vēsts autors ir pats Kungs. Tādēļ, kad klausāmies pravieša vārdos, mēs klausāmies paša Dieva vārdos. Pravieša vārdi ir Dieva vārdi.

Tā ir pamatpatiesība.

Mūsu Bībelē ir praviešu un apustuļu vārdi. Šie Dieva vīri runāja, Svētā Gara vadīti [2.Pēt.2:21].

Praviešu un apustuļu vārdi ir izlasāmi Bībelē – Svētajos Rakstos. Visi Svētie Raksti ir Dieva iedvesmoti [2.Tim.3:16]. Svēto Rakstu vārdi ir Svētā Gara vārdi.

Nekad to neaizmirsīsim!

Daudzi lasa Bībeli, it kā tā būtu parasta, cilvēciska grāmata. Tie domā apmēram tā: Bībeli sarakstīja tādi paši cilvēki kā mēs – viņi domāja un rakstīja, cik labi spēja. Bībele ir sena un godājama grāmata, tomēr tās saturs ir pašu cilvēku izgudrots.

Cilvēki ar šādiem uzskatiem Bībelē neredz neko citu kā vien to, ko paši vēlas redzēt. Šī iemesla dēļ kristietībā valda tik liels sajukums.

Tomēr paturēsim prātā pravieša lomu: viņš nerunā no sevis, bet sludina kāda cita vietā. Dieva pravieši un apustuļi runā Dieva vietā. Bībeles vārdi ir Dieva vārdi, kuros mūs uzrunā pats Dievs.Lasot Bībeli, mēs mācāmies un uzzinām, ko Viņš ir darījis mūsu glābšanas dēļ. Mēs ieraugām skaidri pasludinātu dzīvības ceļu, lai neviens nepaliktu šaubās.

Ir brīnišķīgi, ka Dievs mums ir devis Savu uzticamo vārdu, pie kā turēties! Cilvēks, kas šim vārdam paklausa, pasaulē neapmaldīsies.