Ļaunais paradīzē

Aizliegums ēst no ļaunā un labā atziņas koka (1.Moz.3:1-3), ko Ādams sadzirdēja kā žēlastību, kļūst par likumu, kas izraisa Dieva un cilvēka dusmas. Čūska, tāda pati Dieva radība kā citas, kļūst par ļaunā darbarīku.

Bibliskajam stāstījumam raksturīgākais un tajā būtiskākais ir tas, ka viss notiekošais norisinās Dieva radītajā pasaulē un ka nav jāiedarbina kāda brīnumierīce, lai šo neaptveramo notikumu darītu saprotamu un to dramatizētu.

Bībele nevēlas sniegt ziņas par ļaunā izcelšanos, bet gan liecināt par tā raksturu – kas ir cilvēka vainas sajūta un bezgalīgs slogs.

Es kā Dieva radība esmu rīkojies ļauni, pretdievīgi, un tieši tāpēc esmu vainīgs, un tieši tāpēc tā ir neattaisnojama vaina. Tāpēc nekad nebūs iespējams atsaukties uz velnu, kas ieved kārdināšanā, bet šis velns vienmēr būs tieši tur, kur man kā Dieva radībai bija jādzīvo pasaulē un es to nevēlējos darīt. Tā tikpat neiespējami ir radību apsūdzēt kā nepilnīgu un darīt atbildīgu par manu ļaunumu.