Sv. Pētera baznīcai būvēs jaunas ērģeļes

Pagājušonedēļ, Rīgas Domē notika konference Ērģeļu būve Sv. Pētera baznīcā, kurā piedalījās latviešu un starptautiskie ērģeļu eksperti. Konferenci organizēja Rīgas Pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Ērģeļu būves projekta iniciatori ir baronese Babete fon Zasa, aktīva baltvācu kultūras tradīciju uzturētāja un kopēja, un Igaunijā dzīvojošais vācu izcelsmes ērģeļu būvētājs Aleksanders Ekerts.

Ideja par jaunu ērģeļu būvi vecajā Sv. Pētera baznīcā nav jauna, jau pirms vairākiem gadiem bijuši mēģinājumi uzsākt šāda projekta realizāciju, kas diemžēl nav vainagojušies ar panākumiem.

Konferences laikā tika apspriestas vairākas idejas, kāda izmēra un stila ērģelēm būvēt. Kā galvenā ideja jaunajām ērģelēm bija rekonstruēt baroka laikā Pēterbaznīcā bijušo instrumentu, kuru 1734.gadā būvējis Gotfrīds Klozens. Vēl pirms neilga laika ziņas par Klozenu bija ļoti maz – nebija zināms, no kurienes viņš 1729.gadā ieradies un kurp 1740.devies tālāk. Taču šai starplaikā, ieguvis Rīgas ērģeļu būvētāja titulu, viņš pārbūvējis Rīgas Doma ērģeles, kā arī uzbūvējis lielas un laikabiedru atzinīgi vērtētas ērģeles Pēterbaznīcā. Interesanti, ka tieši šīs ērģeles bijis instruments, ko 21 gadu spēlējis J.S.Baha pēdējais skolnieks Johans Gotfrīds Mītels (1728-1788). Aizraujošo Mītela mūziku nesen no jauna atklājuši ērģeļu un klavesīna speciālisti visā pasaulē. Pirms dažiem gadiem muzikoloģe Zane Gailīte Vācijas arhīvos atrada Pēterbaznīcas ērģeļu būves līgumu ar detalizētu instrumenta aprakstu, kas dod iespēju ērģeles rekonstruēt; taču vēl nepieciešams rūpīgs darbs Latvijas, Vācijas, Polijas un citu valstu arhīvos, kā arī vēsturisko ērģeļu izpēte dažādās valstīs.

Šī projekta realizācijā plānots iesaistīt Baltijas ērģeļu būvētājus un ērģeļu speciālistus, sadarbībā ar zinošiem un pieredzējušiem ērģeļu būvētājiem no Vācijas. Paralēli tam iecerēts saistīts jauno ērģeļu būvētāju izglītības projekts.

Rīga ar unikālajām Doma 1884.gadā būvētajām Valkera ērģelēm jau tagad ir nozīmīga pilsēta starptautiskajā mērogā. Savukārt jaunu ērģeļu būvniecība barokālā tradīcijā netālu esošajā Sv. Pētera baznīcā būtu ļoti vērtīgs pienesums Rīgas ērģeļu ainavai, kurā galvenokārt visas esošās ērģeles ir būvētas XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma vācu romantiskajā tradīcijā.

Konferencē piedalījās Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases vadītāja Vita Kalnciema un profesors Tālivaldis Deksnis, ērģelnieki Atis Stepiņš, Aivars Kalējs, Ilze Reine, Jānis Pelše, Roberts Hansons, diriģents un baroka mūzikas speciālists Māris Kupčs, Latvijas ērģeļu būvētāji Alvis Melbārdis un Viesturs Ilsums, ērģeļu eksperti Rudīte Līvmane-Lindenbeka un Mikus Dzenītis, kā arī citi speciālisti. Referātu par interesantākajiem ērģeļu jaunbūvju un rekonstrukciju projektiem pēdējos gados Eiropā sniedza Niklass Fredriksons (Zviedrija) un Franks Mēlfelds (Šveice). Ieskatu Sv.Pētera baznīcas akustiskajās problēmās un tehniskajā stāvoklī deva būvakustiķis Andris Zabrauskis un arhitekts Pēteris Blūms.

Dalībnieku viedokļi par to, kādām jābūt jaunajām ērģelēm, nebija vienoti – katram ērģelniekam ir savs ērģeļu ideāls, un arī klausītāju viedoklis nav mazsvarīgs. Brīžiem domu apmaiņa izvērsās visai asa, kā tas bieži notiek, apspriežot jaunu ērģeļu būvniecības projektus. Šobrīd Pēterbaznīcas īpašnieks ir Rīgas pilsēta, tāpēc no tās ir atkarīgs, vai un kādas ērģeles baznīcā tiks būvētas. Tiks izveidota darba grupa, kura koordinēs projekta tālāko gaitu, izstrādās finansēšanas plānu, veiks reklāmas un ziedojuma akcijas.