Lūgšana divpadsmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Kungs Jēzu, Tu Visuaugstākā Dieva Dēls, tava visspēcība ir brīnišķa brīnumos un nav izteicama tava mīlestība labdarībā, un augsti slavējama ir tava izpalīdzīgā roka visās bēdās un vājības.

Mēs tev pateicamies no visas sirds, ka vēl tagad atvēli mums iespēju un laiku pulcēties tava vaiga priekšā, un no tavām rokām saņemt padomu un palīdzību dvēseles kaitēs.

Ak, mēs gan esam kurli dzirdēt to, kas mums pie mūsu miera vajadzīgs, bet labprāt klausāmies blēņas. Palīdzi mums, ka novēršam savas ausis no blēņām, un dod mums dzirdēt to, kas vajadzīgs tava prāta pildīšanai un sava amata pildīšanai. Lai mēs klausāmies tevi, līdz Tu mums iesolīsi žēlastību.

Mēs arī esam mēmi, kad mums būtu jārunā kā pienāktos Dieva bērniem. Bet pasaulīgās lietas, kas neder nedz tavam godam, nedz mūsu labumam, mēs labprāt pļāpājam.

Tāpēc mēs lūdzam tevi, vadi, ak, Jēzu, mūsu mēli, ka mēs runājam vien tev par godu un par labu citiem cilvēkiem. Māci mums arī īstenā laikā ciest klusu, lai negrēkojam ar savu mēli.

Jā! Valdi mūsu acis un mēli, kamēr mēs mītam šajā pasaulē, līdz mēs tapsim tajā vietā, kur mēs dzirdēsim svēto eņģeļu teikšanu, un vienā balsī kopā ar viņiem tevi, tavu Tēvu un Svēto Garu teiksim svētu, svētu, svētu.

To mēs pazemīgi lūdzam:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.