Lūgšana ceturtajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Augstais Dievs, mūs sauc par taviem bērniem, bet mums ir maz līdzības ar tevi.

Tu, Tēvs, esi žēlīgs, kā tavi bērni var būt nežēlīgi? Tu dod mums visu labumu un sadali, tā sakot, mums savu zemi un debesis, vai tad mums jābūt tik negausīgiem un skopiem?

Ak, Dievs, kad mēs apdomājam tavu svēto būtību un mūsu ļauno dabu, tad mēs saprotam, ka esam zaudējuši Dieva tēlu kurā laiku iesākumā tikām radīti. Un, ja tavs tēls mūsos laikus netiek atjaunots, tad mēs nekad nevarēsim būt tavi bērni un nevarēsim redzēt tavu svēto vaigu.

Dod mums tavu žēlastību, žēlīgais Tēvs, un palīdzi mums arī šodien to labi atgādināt, no kuriens mēs esam atkrituši, un, lai mēs atgriežamies. Lai tavs Svētais Gars arī šodien caur tavu svēto Vārdu mūsu sirdis uzmodina, ka mēs pēc tava svētā tēla jo dienas līdzīgāki topam, tad mēs būsim tavi īstenie bērni.

Tad mums šajā pasaulē labi klāsies. Velns negūs pār mums nekādu spēku un varu. Lai viņš pats, viņa saime, bezdievīgie, laužas uz tiem, kas dzīvo pēc tava prāta. Tāpat tavus bērnus neviens neuzvarēs.

Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet visvairāk ticības draugiem. Jo, ko mēs šeit sēsim, to mēs tur pļausim.

Arī šajā stundā mēs, žēlīgais Dievs, cerībā gaidām tava Svētā Gara palīgu. Tāpēc mēs lūdzam, kā mūsu Kungs Jēzus mūs mācījis lūgt:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.