Lūgšana gavēņa priekšvakara svētdienā

Kungs Jēzu, Tu, Lielais un Augstais Mācītāj, kas ar savām asinīm esi iegājis svētajās Debesīs, un caur savām rūgtajām ciešanām un nāvi sagādājis mūžīgu pestīšanu.

Mēs slavējam un teicam tavu lielo mīlestību, kas pret mums bija tik liela, ka Tu nebaidījis par pazemoties līdz nāvei pie krusta koka.

Ak, Dārgais Pestītāj, mēs bijām pelnījuši lāstu, bet Tu tapi par lāstu. Mēs tev esam uzvēluši smagumu ar saviem grēkiem. Ak, ko tik sasodītie grēki nedara. Kurš gan vēl ilgāk kavētos grēkos, kas tev nodarījuši tādas grūtības. Lai nu mēs tavas asinis tīši kājām nemītu. Lai mēs mācāmies atzīt tavu lielo mīlestību, ka arī mēs tevi varētu mīlēt. [ar mīlestību atbildēt].

Tu, Kungs Jēzu, iedams savu pēdējo ceļu uz ciešanām un miršanu esi parādījis žēlastību vienam aklam nabaga diedelniekam un viņam atdevis acu gaismu, kad viņš tevi sirsnīgi pielūdza.

Ak, paklausi arīdzan mūs, mīļais Pestītāj, apskaidro mūsu acis, ka mēs ieraugām tavu bezgalīgo mīlestību, un to redzēdami tev sekojam kā tavi uzticīgie mācekļi dzīvojot, ciešot un mirstot.

Paklausi mūs, kam mēs lūdzam svēto lūgšanu, ko Tu pats mums mācīji:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.