Lugšana līgsmošanas svētdienā

Ak, žēlastības un iepriecas Dievs, mēs pateicamies tev, ka Tu mūs tik bagātīgi iepriecini ar savu svēto Vārdu.

Mums dažkārt sirdī ir daudz skumju domu, bet tava iepriecināšana ielīgsmo mūsu dvēseles. Kungs Dievs, kad vien Tu esi mums žēlīgs, tad mēs nenieka nebēdājam.

Ak, Kungs, mums ar kaunu jāatzīst, ka mūsu skumjas reizēm ir grēcīgas. Mēs gan dzirdam un zinām tavu Vārdu, bet tas nepaliek mūsu sirdīs.

Mēs atzīstam un apliecinām, ka mūsu prātam nepatīk krusts un piemeklēšanas, un mēs to neizprotam, kāpēc Tu novēli saviem bērniem tādas grūtības, bet pasaulei prieku.

Bet ved mūs savā svētā vietā, un lai mēs ņemam vērā, kas notiks pēc tam. Tad mēs piedzīvosim un slavēsim tavas svētās rūpes.

Ko gan mums tas līdzētu, ja mēs dzīvotu vienīgi laimē un labās dienās, bet mūsu dvēsele ietu postā? Lai priecājas pasaules bērni, kas savu labumu saņem šajā pasaulē, bet lai tikai mums būtu daļa Debesīs.

Tas ir mazums un acumirklis, ko mēs šeit dzīvojam, kad mēs raugāmies uz bezgalīgo mūžību. Nekas, ka mēs šeit mazu brīdi ciešam un lejam asaras, bet tur mēs mūžīgi priecāsimies un pļausim līgsmošanas.

Lai tas ir mūsu iepriecinājums, kad turamies pie tevis. Apspīdi Tu mūs ar savu prieku, kad visapkārt mūs apņem tumsa, līdz Tu mūs vedīsi savā mūžīgajā gaismā, kur mēs tevi, Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars, vaigu vaigā skatīsim.

Mēs tevi še lūdzam, ceļos metušies:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.