Jaunais cilvēks un jaunā pasaule

Kristus augšāmcelšanās brīnums novērš starp mums valdošo nāves dievišķošanu. Kur nāve ir pēdējais, tur bailes no tās savienojas ar pretestību. Kur nāve ir pats pēdējais, tur zemes dzīve ir vai nu viss vai nekas.

JĀ vai NĒ – pret zemes dzīvi, šī radikalitāte pret zemes dzīvi parāda, ka tikai nāve ir svarīga. Visu sakampt vai visu projām sviest, tāda ir to uzvedība, kas fanātiski tic nāvei.

Bet tur, kur tiek atzīts, ka nāves vara ir uzvarēta, kur nāves pasaules vidu iespīd augšāmcelšanās un jaunas dzīves brīnums, tur no dzīves negaida mūžības, tur no dzīves ņem to, ko tā dod, nevis visu vai neko, bet gan labu un ļaunu, svarīgu un nesvarīgu, priekus un bēdas, tur neturas krampjaini pie dzīves, bet arī neaizmet to vieglprātīgi prom, tur apmierinās ar piešķirto laiku un zemes lietām nepiešķir mūžību, tur nāvei piešķir tās ierobežotās tiesības, kas tai vēl ir.

Taču jauno cilvēku un jauno pasauli sagaida vienīgi no nāves tās puses, no varas, kas pārvarējusi nāvei. Augšāmcelušais Kristus nes sevī jauno cilvēci, pēdējo brīnišķīgo Dieva jā jaunajiem cilvēkiem.