Bērnu audzināšanai vajadzīga Dieva svētība

Bērnu audzināšana ir svēts pienākums. Un te mēs sastopamies ar lielo postu, ka neviens šo patiesību nevēlas ņemt nopietni. Visi dzīvo tā, it kā Dievs mums būtu devis bērnus mūsu pašu priekam un izklaidei vai kalpošanai. Neviens nevēlas saprast, ka bērnu audzināšana un izglītošana ir Dievišķās Majestātes pavēle, kurš reiz sauks mūs pie atbildības un sodīs par mūsu nolaidību.

Tāpēc ir nepieciešams ļoti nopietni rūpēties par jauno paaudzi. Ja mēs vēlamies izaudzināt labus un spējīgus laicīgos un garīgos vadītājus, mums nevajadzētu taupīt spēkus, spējas vai izmaksas savu bērnu mācīšanai un izglītošanai, lai tie būtu spējīgi kalpot Dievam un pasaulei.

Mums nav tik daudz jādomā par to, kā sakrāt viņiem naudu un īpašumus; jo Dievs taču par viņiem gādā un var padarīt bagātus arī bez mūsu palīdzības, kā Viņš to dara ik dienas. Bet Dievs mums ir devis un uzticējis bērnus, lai mēs viņus audzinātu un vadītu saskaņā ar Viņa gribu dievbijībā un Dieva atzīšanā.

Lai gan vecāki savu bērnu audzināšanā ieliek daudz pūļu, tomēr visos laikos notiek tā, ka bieži vien viņu bērni beigu beigās izrādās slikti cilvēki. Dievs nevēlas, lai mēs ļautu bērniem dzīvot savā vaļā un visam notikt pēc viņu prāta, bet mums viņi jāaudzina un jāmāca ar lielu rūpību. Ja mūsu pūles vainagojas ar panākumiem, tad mums ir jāpateicas Dievam, bet ja ne, tad savu pienākumu mēs vismaz esam izpildījuši. Tas, vai bērni izaugs par labiem cilvēkiem, nav mūsu varā, bet atrodas Dieva ziņā.