Svētie smiekli un Toronto svētība [1]
Noklausies šo e-publikācijuVai tiešām svētība? Bet varbūt lāsts?
Kas ir svētie smiekli?
Daudzas draudzes, īpaši ASV, Kanādā un Lielbritānijā, ziņo par tādām parādībām kā – spontāni un nekontrolējami smiekli, pat nopietnākos dievkalpojuma un sprediķu brīžos; nekontrolējamas raudas un asaras; krišana uz grīdas transa stāvoklī; cilvēks izdala tādas dzīvnieku skaņas kā suņa riešana un lauvas rūkšana; cilvēks uzvedas un runā tā it kā būtu pamatīgi piedzēries. Vienkāršības labad visas šīs parādības var nosaukt par “Svētiem smiekliem”, jo tieši par smiekliem visvairāk tiek ziņots.
Šo parādību piedzīvotāji, aizstāvji un reklamētāji uzsver, ka tās ir par pierādījumu Svētā Gara izliešanai pār cilvēku, ka tās liecina par pilnīgu Svētā Gara kontroli pār cilvēku, ka tās ir kā atbilde uz cilvēka vēlmi ieraudzīt jaunas zīmes no Dieva. Tiek arī uzsvērtas pozitīvas izmaiņas cilvēku dzīvēs, kuri ir piedzīvojuši Svētos smieklus, piemēram, lielākas ziedošanās spējas, sekojot Jēzum, padziļināta lūgšanu dzīve, palielināta interese par Bībeles lasīšanu, atjaunota interese par kalpošanu draudzē, dziedināšanas, stiprinātas laulības saites.
Savukārt, oponenti apgalvo, ka Svētie smiekli labākā gadījumā ir miesīgā, grēcīgā cilvēka manifestācija, taču sliktākā gadījumā – dēmonu apsēstība. Turklāt, oponenti piemin tādas negatīvas sekas, kā pašnāvības vēlmes, vilšanās kristīgā ticībā un aiziešana prom no tās.
Katrā ziņā ir jāuzsver, ka Svētie smiekli ir izplatījušies ļoti dažādās konfesijās un kustībās, piemēram, katoļos, anglikāņos, Ticības Vārda kustībā, Vīnadārza kustībā, Alfa apmācību kursā utt.
Kā tas viss iesākās?
Šis Svēto smieklu fenomens mūsdienās ir saistāms ar Rodnija Hovarda – Brauna [Rodney Howard – Brown] vārdu, bijušo Dienvidāfrikas pentakostāļu evaņģēlistu. Dzimis 1961.gadā.
1979.gadā, lūdzot Dievu un meklējot dziļāku garīgu pieredzi, pēkšņi piedzīvoja nekontrolējamus smieklus. Kā pats saka, “tiku pieslēgts pie debesu elektrības.” Kopš tā laika ir gribējis arī citus cilvēkus pieslēgt pie šīs elektrības.
1987.gadā ierodas ASV, kur kļūst par ceļojošu sludinātāju.
ASV viņš pabeidz Rhema Bible Training Center, kurš piederēja ticības kustības “guru” Kenetam Heiginam.
1989.gada aprīlī, kad Rodnijs sludināja netālu no Albānijas, Ņujorkas štats, sākās svēto smieklu fenomens. Daudzi cilvēki izkrita no saviem sēdekļiem, citi smejoties, citi raudot. No šī brīža Rodnija reputācija ASV sāka augt.
Viņš izveido savā vārdā nosauktu Evangelistic Association, Louisville, Kentuki štatā. Drīz arī parādās Trinity Broadcasting Network.
Tālāk šis fenomens izplatījās caur Toronto Airport Vineeyard draudzi, kuras mācītājs John Arnott šo fenomenu iemācījās no Randy Clark, cita Vīnadārza draudzes mācītāja. Proti, 1994.gada 20.janvārī bija paredzēts sākt tikai dažas “atmodas” tikšanās četru dienu garumā, bet tās izvērtās par regulāriem pasākumiem uz kuriem dodas tūkstošiem cilvēku, tai skaitā mācītāju, lai piedzīvotu pie sevis šos Svētos smieklus.
Tālāk šī kustība izplatījās Britānijā, pateicoties Eleanor Mumford, Vīnadraudzes mācītāja palīdze un viņas vīrs mācītājs tikās ar citu baznīcu līderiem, lai aprakstītu savu vizīti Toronto Vīnadārza draudzē. Nikijs Gambels Holy Trinity Brompton draudzes [harizmātiska anglikāņu draudze, no kuras nāk arī t.s. Alfa kurss] kurāts arī piedalījās šajā sanāksmē. Steidzoties atpakaļ uz sanāksmi savā draudzē un ierodoties tur, viņš īsi paskaidroja, ko ir dzirdējis un piedzīvojis. Viņš tika aicināts lūgt. Saskaņā ar draudzes laikrakstu HTB in Focus [12. jūnijs, 19994 notika sekojošais:
The effect was instantaneous. People fell to the ground again and again. There were remarkable scenes as the Holy Spirit touched all those present in ways few had ever experienced or seen. Staff members walking past the room were also affected. Two hours later some of those present went to tell others in different offices and prayed with them where they found them. They too were powerfully affected by the Holy Spirit – many falling to the ground. Prayer was still continuing after 5 pm.
HTB uzaicināja Eleanoru Mamfordu sludināt draudzē 1994.gada 29.maijā. Rezultātā visa draudze piedzīvoja krišanu Svētā Garā. Kopš šī brīža šis fenomens izplatījās daudzās anglikāņu un citās draudzēs kā sava veida atmodas kustība, “atspirdzinājuma laiki no tā Kunga rokas.”
njaa
Es gan nejieteiktu pārsteigties, galvenais nav pielūgsmes veids, bet gan tas, kas darās cilvēka sirdī, bet ja tas viss notiek Jēzus vārdā, tad kā gan mēs tov aram nosodīt? Jāvērtē pēc mācības, nevis par ārējām lietām. Ko māca šīs draudzes attiecībā uz sakramentiem, uz evaņģēliju?