Sektantiskā Latvija

Kopš Padomju Savienības sabrukuma mūsu sabiedrība sastopas ar vienu jaunu fenomenu, proti, mūsu valstī ienāk jaunas reliģiskas kustības jeb kā ikdienā mēdz dēvēt, jaunas sektas. Mana sajūta ir tāda, ka mūsu sabiedrība īsti nezina, ko darīt ar šo fenomenu, kā izturēties pret šīm jaunām reliģiskām kustībām, kā lai orientējās tajās, kur var uzzināt informāciju par tām. Šī raksta mērķis ir paanalizēt tā saucamo tradicionālo konfesiju un sabiedrības iespējamo attieksmi pret šo fenomenu.

Ja domājam par tradicionālo konfesiju attieksmi pret šīm dažādām reliģiskām kustībām tad gribētu izcelt vienu domu, proti, šīs jaunās kustības ir viltus garīguma izpausmes un cilvēki, kuri tajās iesaistās, riskē ne tikai ar mūžīgās dzīvības pazaudēšanu, bet bieži vien arī ar šīs zemes dzīves izpostīšanu. Līdz ar to, manuprāt, galvenā iebilde no tradicionālo konfesiju puses pret šīm kustībām ir tāda, ka tās vai nu pamatīgi un totāli sagroza kristīgo vēsti, noraidot kristīgās ticības pamatmācības, vai nu piedāvājot cilvēkiem citus garīguma ceļus, kuri aizved cilvēkus prom no Kristu, kurš vienīgais ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība.

Piemēram, mormoņu uzskats par to, ka debesu Tēvs reiz pats ir bijis cilvēks, kurš vēlāk ir kļuvis par Dievu, ka mums visiem ir iespēja kļūt par Dieviem un radīt daudz jo daudzus gara bērnus, ir maldīgs un kristīgo vēsti izkropļojošs uzskats. Taču, saskatot šajās jaunās kustībās maldus, kristīgās vēsts izkropļojumus, tradicionālās konfesijas nemeklē sērkociņus vai ūdeni, lai herētiķus sadedzinātu vai noslīcinātu. Kristīgās baznīcas vēstij šīm jaunām reliģiskām kustībām ir jābūt skaidrai – jūs esat maldu sludinātāji un tādējādi cilvēku dvēselēm dodat nevis veselīgu barību, bet gan barību, kurai klāt ir indes piliens.

Taču viss iepriekš sacītais nav jāsaprot tā, ka jebkurš cilvēks, kurš iesaistījies kādā no šīm jaunajām kustībām, ir apzināts herētiķis, ļaundaris un Dieva zaimotājs. Tieši otrādi, esmu pārliecināts, ka šajās kustībās ir ļoti daudzi meklējoši cilvēki, kuri ilgojas pēc patiesa garīguma, kuriem ir “piegriezusies” šī sekulārā sabiedrība, kuri meklē atbildes uz garīgiem jautājumiem, kuri vīlušies tradicionālo konfesiju garīgumā.

• Kāda ir sabiedrības attieksme pret šo jauno fenomenu?
• Ko par to domā dažādās valsts institūcijas?
• Kā publiskās skolas risina šos jautājumus?

Šķiet, ka galvenais uz ko vērš uzmanību sabiedrība, ir dažādas antisociālas parādības šajās jaunajās reliģiskajās kustībās. Piemēram, jaunietis iesaistoties kādā grupā, vairs neapmeklē skolu. Kādam citam ir izkrāpta nauda un pat nekustamie īpašumi. Vēl kāds ir sarāvis attiecības ar visiem saviem līdzšinējiem draugiem, ieskaitot pat savus vecākus, lai kontaktētos tikai ar savas grupas locekļiem. Citiem vārdiem sakot, sabiedrība šo jauno fenomenu vairāk vērtē no socioloģiska viedokļa. Sabiedrību neinteresē dogmatiskie jautājumi, jautājumi, kas saistīti ar patiesību, patiesu garīgumu, mūžīgo dzīvību. Sabiedrību interesē un uztrauc fakti, ja tādi ir, par krāpšanu, meliem un vardarbību šajās jaunās reliģiskās kustībās.

Protams, ja ir konkrēti fakti par dažāda veida antisociālām parādībām jaunās reliģiskās kustībās, sabiedrībai par to ir jāzina, par to ir jāuztraucas un ir jāmeklē risinājumi. Vēl vairāk, sabiedrībai ir pamats uztraukties arī tad, ja antisociāla uzvedība parādās tradicionālās konfesijās. Mums ir jābūt godīgiem, ja šādas problēmas parādās arī tradicionālo konfesiju vidū. Taču no atsevišķiem faktiem nekādā gadījumā nedrīkst izdarīt šādus vispārējus slēdzienus – visi, kas ir iesaistījušies šajās kustībās ir blēži un krāpnieki, “antisociāli tipi”; visas jaunās reliģiskās kustības ir antisociālas.

Piemēram, mormoņi, savos uzskatos un mācībā noraida kristīgās ticības pamatpatiesības. Taču tajā pašā laikā nevar par mormoņiem sacīt, ka viņi ir bīstama, antisociāla sekta. Draudze “Jaunā Paaudze” neapšaubāmi ir labs reliģiskā biznesa paraugs, proti, kā ar reliģijas palīdzību pelnīt daudz naudas, iztukšot cilvēku makus. Taču tas nenozīmē, ka visi cilvēki, kuri apmeklē šīs draudzes sanāksmes ir krāpnieki un antisociālas būtnes. Tieši otrādi, šajā draudzē ir arī sabiedrībā pazīstami, talantīgi un gudri cilvēki.

Turpinājums »