Tā Kunga lādētājs

Ko nozīmē: lādēt ar Dieva Vārdu?

Tas ir zaimot Dieva Svēto Vārdu, ar to vēlēt ļaunu vai nu sev pašam vai savam tuvākajam.

Ar mēli mēs slavējam Kungu un Tēvu, un ar mēli mēs lādam cilvēkus, kas pēc Dieva līdzības radīti. No tās pašas mutes iziet svētīšana un lāsti. Mani brāļi, tam tā nav jābūt. [Jēk.3.9-10]

Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! [Rom.12:14]

Tad viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es to cilvēku nepazīstu!” Un tūlīt gailis iedziedājās. [Mt.26:74]

Tā Dāvids ar saviem vīriem gāja pa ceļu, bet Šimī gāja otrā pusē pa kalna nogāzi. Iedams viņš lādēja, svieda pāri akmeņus un putināja pīšļus uz viņu pusi. [2.Sam.16:13]

Reiz pie Israēla dēliem izgāja kāds israēlietes un ēģiptieša dēls. Un šis israēlietes dēls sāka nometnē kauties ar kādu israēlieti. Un israēlietes dēls zaimoja Kunga vārdu, nolādēja to un tika atvests pie Mozus – viņa mātes vārds bija Šelomīta, Dibrī meita, no Dāna cilts. Un viņu ielika zem apsardzes – līdz nāks spriedums no Kunga mutes. Un Kungs sacīja Mozum: “Izved lādētāju ārpus nometnes, lai visi, kas dzirdējuši, liek rokas viņam uz galvas un viss pulks lai viņu nomētā akmeņiem. Un runā ar Israēla dēliem, saki:ikviens, kas nolād Dievu, nes savu grēku. Kas zaimo Kunga vārdu, lai mirtin mirst – lai viss pulks to nomētā akmeņiem, vienalga, vai tas svešinieks vai savējais, – kas zaimojis Kunga vārdu, tam jāmirst.  Ikviens, kas nokauj kādu cilvēku, lai mirtin mirst. Kas nobeidz kādu lopu, lai to atlīdzina – dzīvību pret dzīvību. Ikviens, kas sakropļo savu tuvāko, lai tam tiek darīts, kā viņš pats darīja, – lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu – kā viņš kādu cilvēku sakropļojis, tā lai pats tiek sakropļots! Kas nobeidz lopu, lai to atlīdzina, bet, kas nonāvē cilvēku, lai mirst. Lai jums ir viena tiesa – gan svešiniekam, gan savējam, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.” Tad Mozus runāja ar Israēla dēliem, un viņi izveda to, kas bija nolādējis, ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem – Israēla dēli darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. [3.Moz.24:10-23]